Šonedēļ Grobiņā arheoloģiskos pētījumus veic latviešu un vācu zinātnieku grupa. “Mērķis ir atrast to cilvēku apmetnes, kuri šeit apbedījuši savus mirušos,” stāvot Priediena kapulaukā, stāsta arheoloģe Ingrīda Virse.

Arheologi izmanto īpašu aparatūru, kas ir arheoloģijas piemineklim saudzīgāka, jo nav nepieciešams norakt visu zemes virsējo kārtu.

Pieci vācieši – arheologi un ģeofiziķi – Latvijā ieradušies no Kaļiņingradas apgabala, kur pētījumi tika veikti Mohovoje ciemā, agrākajā Viskiautenā. No Latvijas puses Grobiņā darbojas divi arheologi.

Svētdien un pirmdien pētījumi tika veikti Priediena kapulaukā, kas atrodas Priedulājos. I. Virse stāsta, ka šī apbedījumu vieta ir zināma jau ļoti sen, bet pētījumi tajā pirmoreiz veikti 1929. – 1930. gadā. Zviedru arheologs Birgens Nermans pētījis apbedījuma vietas, kā arī Grobiņas pilskalnu jeb Skābaržkalnu un pēc tam par to izdevis grāmatu “Grobiņa – Zēburga”. Pēdējie pētījumi Priedulājos notikuši 1984. – 1989. gadā gan kuršu, gan skandināvu kapulaukā.

Arheologi cer, ka šonedēļ veiktie pētījumi sniegs atbildes uz daudzajiem jautājumiem un ar modernajām tehnoloģijām izdosies atrast arī kādu jaunu arheoloģijas pieminekli.

Vācu zinātnieki pētījumus veic ar Latvijas kolēģiem jaunu metodi – ģeomagnētisko izpēti. Tas nozīmē, ka ar speciālu aparatūru, ko virza pa zemi, konstatē magnētiskās anomālijas – akmeņu sablīvējumus, atsevišķus lielākus akmeņus, trauku lauskas, lielākas bedres. Priedulājos darbu apgrūtinot tas, ka zemē ir ļoti daudz metāla priekšmetu, ko arī uzrāda specifiskā ierīce. Taču tad palīdzot vāciešu lielā pieredze. Viņi esot strādājuši arī Turcijā, Ēģiptē un daudzviet citur.

Pētījumi Grobiņā tiek veikti vācu arheologu izstrādāta projekta laikā. Projektā paredzēti pētījumi arī citviet, piemēram, Kaļiņingradas apgabalā, Viskiautenā. “Latvija ir maza zeme, un visai pasaulei varbūt maz interesē, kas ir kurši un ko viņi te darīja. Taču Baltijas jūras piekrastē dzīvojošajām tautām ir ļoti līdzīga kultūra un attīstība,” klāsta I. Virse. “Arī Vācijā ir šādi pieminekļi. Robežu jau tajā laikā nebija, tas ir mūsdienu izdomājums.”

Grobiņa pētījumiem izvēlēta tādēļ, ka šāda veida arheoloģijas pieminekļu citur Latvijā nav. “Un tādēļ vien Latvijai nebūtu vērts iegādāties šādu ļoti dārgu aparatūru.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. marta numurā.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds” 

Ar “ratiņiem”, kas nepieciešami ģeofiziskās izpētes veikšanai, stundu brauc viena arheologu komanda, pēc tam – nākamā. Darbs esot fiziski grūts, sevišķi tādēļ, ka sniega segas virspusē ir sērsna un ik pa laikam gadās ielūzt.