Biedrība “Dzīvnieku SOS” barību arī dod un to uz Virgu aizgādā ar starpnieka palīdzību. Taču vīrietis netiekot tālāk par žogu, tāpēc vedumu noliekot ārpusē.

No malas izskatoties, ka dzīvnieku barības maisi mētājas, saka Gramzdas un Virgas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Daiga Egle.

Arī viņa nav redzējusi, kā klājas suņiem un kaķiem šajās mājās, kaut pazīst abas iemītnieces. Kādi apstākļi tur dzīvniekiem un saimniecēm, zina vien tik, cik nojaušams no attāluma un dzirdējusi cilvēkus stāstām.

“Ar viņām komunikācija ir smaga, nevienu nelaiž iekšā,”

D. Egle apstiprina G. Grantiņas teikto.

“Tik lielas dzīvnieku mīļotājas, ka nespēj paiet garām nevienam, un meita pat no Liepājas ved kaķus uz Virgu.”

Aina esot bēdīga visādā ziņā. Neoficiālā mājdzīvnieku patversme ierīkota bijušajā garnizonā vecā kotedžā, kas arī sen kliedzot SOS.

“Mēs tikām iekšā 2016. gadā, kad mājā vajadzēja pārbaudīt ūdens skaitītāju,” pārvaldes vadītāja atcerējās, ka darbinieks, kurš gājis pie skaitītāja, esot sodījies vēl ilgi pēc tam.

Malu malās bijuši kaķu mēsli, nācies brist tiem cauri.

Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas vietniece Aivita Vītoliņa pastāsta, ka dienests ir informēts par situāciju minētajās mājās un plāno uz tām aizbraukt dzīvnieku labturības pārbaudē.

Savukārt Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija par dzīvniekiem uzzina, kad “Kurzemes Vārds” piezvanīja nolūkā iegūt sīkāku informāciju.

No galvenā inspektora Normunda Freimaņa teiktā var noprast, ka policija reaģēs – noskaidros situāciju.

“Kurzemes Vārds” par minētajiem dzīvniekiem interesējās un rakstīja arī 2023. gada novembrī. Uzklausīja gan “Dzīvnieku SOS”, gan Gramzdas un Virgas pagastu apvienības pārvaldes vadītāju D. Egli.

No viņu teiktā var secināt, ka kopš tā laika nekas nav mainījies. Tāpat kā tad – biedrība par ziedojumiem iegādājas barību, saimnieces sētā neielaiž, pagastā par situāciju zina, atbildīgās institūcijas nav rīkojušās vai nu aiz nevarības, vai tāpēc, ka nebija informētas.