Kaut gan par latvāņu invāzijas ierobežošanu valdības kabinetos runā jau sen un katru gadu tai tiek piešķirti līdzekļi no valsts budžeta, vienots uzbrukums šiem augiem vēl aizvien nav sākts. Zemkopības ministrijas izstrādātie latvāņu apkarošanas noteikumi Ministru kabinetā nav apstiprināti un joprojām atrodas projekta stadijā. Tikmēr Valsts apdegumu centrs ziņo par cilvēkiem, kam sniegta medicīniskā palīdzība pēc apdedzināšanās ar indīgajiem augiem. Vislielākā latvāņu izplatība konstatēta 15 rajonos, starp tiem ir arī Liepājas rajons.

Pļaušana palīdz, ja visi to dara

Mūsu pusē latvāņu audzes galvenokārt vērojamas Durbes novadā, arī Dunalkas un Cīravas pagastā, bet mazākā apjomā tie sastopami arī citur. Zemes apsaimniekotāji, kuru laukos augs izplatījies, aprobežojas ar pļaušanu.

Zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks Ēriks Putra apgalvo, ka pļaujot regulāri un neļaujot latvāņiem nobriedināt sēklas. Tā varot apstādināt vairošanos un izskaust vecos augus. Viņam tas arī izdevies. Tomēr dažās blakus saimiecībās, kur lauku kultūrai velta mazāk uzmanības, spītīgie augi turpina ziedēt un izplatīties. Līdz ar to nevar galvot, ka “Pīlādžu” platībās tie vairs neparādīsies. Latvāņi, kā novērojis durbenieks, ir izturīgi augi, kas aug atkal un atkal, ja tos visaptverošā joslā nepārtraukti neapkaro.

Tomēr “Pīlādžu” saimnieks uzskata, ka no subsīdiju fonda naudu latvāņu ierobežošanai nedrīkst paredzēt, jo šis finansējums domāts citiem mērķiem. Durbenieka viedokli šajā ziņā atbalstīja arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, kas pērn noraidīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu. Līdz ar to pret latvāņiem, izmantojot valsts budžeta atbalstu, šogad vēršas tikai divas institūcijas – “Latvijas Valsts ceļi” un Valsts augu aizsardzības dienests, kas plānojis noteikt patieso latvāņu izplatības apjomu lauksaimniecībā. Šādi dati palīdzēšot aprēķināt, cik daudz līdzekļu jāparedz auga izplatības ierobežošanai un šī darba koordinēšanai.

Ne visiem ir spēks un iespējas

Semināros, kas rīkoti latvāņu sakarībā, lauku apsaimniekotāji atzinuši, ka vaina nav meklējama tikai nevīžībā. Gadu nastas un sliktā veselības stāvokļa dēļ ne visi spēj atbrīvot savas platības no nelūgtā viesa, tāpēc valsts pienākums ir sniegt nepieciešamo palīdzību.

Zemnieki uzsvēruši, ka nedrīkst apstiprināt stingrus noteikumus un paredzēt tikai sodus, nerēķinoties ar to, vai cilvēki norādījumus spēs izpildīt. Jo vairāk tādēļ, ka pašreizējos zemes īpašniekus nevar vainot latvāņu ievazāšanā. Šos augumā milzīgos augus Latvijā ieveda un izplatīja kolhozu laikā kā perspektīvu lopbarības kultūru. Vēlāk augs kļuva nekontrolējams un izplatījās pa visu valsti. Tas nozīmē, ka tā ir valsts mēroga problēma, ko nedrīkst uzvelt tikai zemes īpašnieku vai pašvaldību pleciem. Pērn atbalsts latvāņu ierobežošanā bija paredzēts tikai tām saimniecībām, kuru platība ir lielāka par pieciem hektāriem.

Gaviezes pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs līdz šim ar latvāņu problēmu tieši neesot saskāries, taču ir pārliecināts, ka pašvaldībai nav tādas tehnikas un cilvēku, kas varētu nodarboties ar invāzo augu izpļaušanu vai indēšanu. “Tas nozīmē, ka pagastam vajadzēs papildu līdzekļu, lai šādu funkciju veiktu. Bet, kas man pasacīs, kur tos ņemt?” viņš sprieda.

Centieni – atšķirīgi, rekomendācijas – pretrunīgas

Diskusijas par latvāņiem parādījušas, ka daļai zemes apsaimniekotāju latvāņu apkarošanas jautājums nav vienaldzīgs, taču viņiem līdz šim ir pietrūcis informācijas, kā pareizāk rīkoties, jo rekomendācijas bieži vien ir visai pretrunīgas. Ir speciālisti, kam izdevies latvāņus piespiest atkāpties, tos regulāri miglojot ar raundapu, citi savukārt apgalvo, ka šī inde pret invāzo augu ir bezspēcīga. Taču sastopami arī neatlaidīgi cilvēki, kas meklē, izmēģina un atrod paši savus paņēmienus. Piemēram, kāds uzņēmīgs vīrs latvāņus savā sētsvidū un tā apkārtnē sekmīgi iznīcina, apkaisot to saknes ar tehnisko sāli, ko ceļinieki izmanto brauktuvju kaisīšani ziemā. Zinātnieki turpretī šādu paņēmienu kategoriski noraida, apgalvojot, ka tā ir vides piesārņošana, ko nedrīkst pieļaut.

Līdz šim mūspusē vēl neizmantotu metodi latvāņu augšanas spara nomierināšanai pašlaik izmanto Aivars Burģis Durbē. Nogāzi pie dīķa, kur blīvi auga latvāņi, šis vīrs jau pērn pārklāja ar melno plēvi. Šopavasar plēves segums, ko ziemā vietām bija saplēsis vējš, atjaunots. Nākamajā pavasarī zemes īpašnieks nolēmis paskatīties, cik veiksmīgi latvāņus izdevies izskaust, pilnīgi atņemot tiem saules gaismu. Viņš apsolīja, ka ar sava eksperimenta rezultātiem iepazīstinās arī redakciju.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Patlaban ir laiks, kad latvāņu audzes briedina sēklu miljonus.