Svētku drēbes jānomet

Sarīkojumā piedalījās arī Gunita Enkuzena. Grobiņniecei blakus bija jāsēž viņas vīram Dzintaram Enkuzenam un brālim Nikolajam Gusevam, tomēr viņa bija viena. Tā ka abus ugunsdzēsējus gan izsauca zāles priekšā, bet nebija, kam iet pēc Pateicības raksta.

Neaizgāja vēl daži citi vīri, kuriem pienācās apbalvojums. Kas īsti notika?

“Mēs bijām saposušies svētkiem un jau iekāpuši autobusā. Vēl iekāpa [novada ugunsdzēsības dienesta vadītājs] Andris Jefimovs, šoferis jau gatavojās aizvērt durvis, lai brauktu, kad Andrim iezvanījās telefons. Viņš atbildēja, tad teica: “Bunkā deg māja.”

Mans brālis un vīrs izlēca ārā no autobusa un – ugunsdzēsēju mašīnā iekšā.

Mēs bijām Robežniekos pie depo, kur sapulcējāmies, lai brauktu uz Vaiņodi,” G. Enkuzena īsumā pastāstīja.

Tobrīd viņa nezināja, kā Gobiņas ugunsdzēsējiem klājas un vai Bunkā uguns nodzēsta. Vīram piezvanīt nevarēja, jo bija tik ātri pārģērbies, ka telefonu aizmirsis virsjakas kabatā.

Viņai bija tikai vatsapa attēli, pēc kuriem saprata, ka briesmīgs ugunsgrēks, kurā deg liela vairāku stāvu dzīvojamā māja.

Jautāta, kā jūtas šādā situācijā, sieva atbildēja, ka tā viņai nav nekas ārkārtējs.

“Tikko par to runājām, ka šis rudens bija tāds klusais periods, tikai kādi sīkumi kā piededzis grāpītis, bet tieši šodien ir divi ugunsgrēki. No rīta bija Sikšņos un tagad Bunkā.

Vīrs uz Sikšņiem nebrauca, tur brauca Nīcas un Dunikas brigādes, bet viņam vatsapā atnāca ziņa, ka deg. Ja būtu bijusi vajadzīga palīdzība, tad būtu braucis, bet šorīt iztika bez grobiņniekiem.”

Gandrīz ekipāžas dalībniece

Viņas vīrs Grobiņas brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādē ir gan autovadītājs, gan dalībnieks jau vairāk nekā 30 gadus. Un, var teikt, tikpat ilgi šajā dienestā ir arī sieva.

“Tad, kad viņam pa nakti zvana telefons un tajā parādās ugunsdzēsēju numurs, viņš kāpj biksēs, bet es ceļos un zvanu visiem pārējiem, kuri ir komandā.”

Ugunsdzēsēja tērps esot vienmēr kārtībā un nolikts tā, ka var veikli uzģērbt. Bikses jau zābakos, tā ka, tos velkot, ir arī jau biksēs. Viss notiekot ātri.

Uz ugunsdzēsēju mašīnu skrien ar kājām, jo ģimene dzīvo turpat Robežniekos, kur atrodas depo. Tajā ciemā esot septiņi skrējēji.

“Tagad vairs ne, bet es visu laiku strādāju Valsts policijā izmeklēšanā. Un nākamajā dienā pēc ugunsgrēka, kad aizgāju uz darbu, tad arī man bija tas pats.

Un tad bija vieglāk, jo, kad vīrs atbrauca no ugunsgrēka dzēšanas, es varēju par to viņu izjautāt un uzzināt,”

G. Enkuzena atklāja, kādā veidā vēl saistīta ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu.

Uz jautājumu, vai vīriem, kuri desmitiem gadu skatījušies ugunij sejā, nav nocietinājusies sirds, viņa atbildēja, ka ne. Taču esot atkarīgs, kas noticis, par katru aizdegšanos nepārdzīvo kā par nodegušu māju.

“Esmu jau ieradusi pie tā, ko vīrs stāsta, vai arī, ka viņi ilgi prom. Brīžiem bijis tā, ka pa nakti aizbrauc, pienāk rīts, es eju uz darbu, bet ugunsdzēsēji vēl nav atpakaļ. Tas tā iegājies un tik pierasts. Un citi arī zina, ka brauc dzēst.

Līdz vīrs izskrien no mājas, apskrien tai apkārt, visa zeme rīb un var dzirdēt, it sevišķi nakts klusumā. Un tad man uzreiz pienāk īsziņas: “Kas deg?” – jo cilvēki apkārt dzirdējuši, ka skrien,” G. Enkuzena pasmēja, ka ir vīram kā dispečere.

Iegājies automātiski – kad par ugunsgrēku zvana viņam, ņem savu telefonu, jo zina, kam jāzvana tālāk.

No Vaiņodes sarīkojuma pārbraukusi, viņa uzreiz iegāja depo, lai atdotu vīram un brālim Pateicības rakstus. Viņu sagaidīja arī ekipāžas dalībnieks Aldis Grantiņš. Kāds bija pārģērbies, kāds vēl speciālajā apģērbā. Nesen atgriezušies no Bunkas.

“Cilvēkiem klājas ļoti slikti – ziema nāk virsū, bet mājas nav. Divstāvu mājai otrais stāvs nodega, pirmais noslīka, jo dzēšot salēja ar ūdeni,”

Nikolajs Gusevs pastāstīja par ugunsgrēku. Uz tādas nelaimes fona garām aizgājušais pasākums šķiet nekas.

“Ir izsaukums, un jābrauc. Šī jau nebija pirmā reize, kad jāatceļ svētki un jābrauc rukāt,” N. Gusevs, būdams brīvprātīgais ugunsdzēsējs jau vairāk nekā 40 gadu, pieredzējis ne to vien.

“Tadaiķu komanda jau bija priekšā pirmā. Brigādes bija no Tadaiķiem, Gaviezes, divas no Grobiņas, arī Vaiņodes. Protams, VUGD ugunsdzēsēji; mēs jau viņiem tikai palīgstrādnieki.”

Viņu darbs nav saistīts ar ugunsdzēsības dienestu. D. Enkuzens diendienā vadā degvielu zemniekiem, bet N. Gusevs strādā par automehāniķi. Viņa dēls Artis, kas arī ir brīvprātīgais ugunsdzēsējs, – par elektriķi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.