liepajniekiem.lv
Sadarbojas ar Valsts policiju
Ceļu satiksmes kontroli novadā praktizē sadarbībā ar Valsts policiju, paskaidro Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere.
“Ja saņemam mutisku vai rakstisku ziņojumu par ātruma pārkāpumu, tad vēršamies Valsts policijā. Arī tad, ja savās videokamerās konstatējam agresīvu braukšanu, ierakstu nosūtām Valsts policijai, kas pārkāpēju soda,
jo agresīva auto vadīšana ir Valsts policijas kompetence.
Tie ir zīmīgākie piemēri, kā rīkojamies pārkāpumos, kas saistīti ar ceļu satiksmi,” I. Ilstere uzsver, ka Valsts policija nekad nav atteikusi pašvaldības policistiem palīdzēt risināt kādu problēmu.
Biežāk kontrolēta apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošana krasta kāpu zonā un dabas parkos.
Visās piecās novada pilsētu teritorijās gan šie pārkāpumi nav izplatīti. To daudz kāpu aizsargjoslā, kur arī diezgan liels birums ar izrakstītiem administratīvā pārkāpuma protokoliem (šajā gadā 269 protokoli), sevišķi vasaras sezonā.
Policiste min, ka nav novērota tendence konkrētiem pārkāpumiem samazināties vai palielināties.
“Baltijas jūras krasta kāpu zonā un dabas parkos lielākoties uzturas mūsu brāļi lietuvieši.
Domājam, ka tas gan notiek neapzināti, jo cilvēki īsti neizprot, kur drīkst braukt, kur ne, tāpat arī tīši ignorē aizliegumu. Pašvaldība ir izvietojusi skaidrojošas un informatīvas zīmes, bet visos ceļa galos tās uzstādīt nav iespējams,” I. Ilstere stāsta, kas vasarās sagādā lielākās galvassāpes.
Var fiksēt arī no gaisa
Ceļu satiksmes pārkāpumu novadā neesot daudz, lai gan ir iedzīvotāji, kuri pārkāpj ceļu noteikumus, sevišķi atļauto braukšanas ātrumu.
Vairāk šo gadījumu esot Priekules pusē, kur jauniešiem patīk izrādīties ar agresīvu auto stūrēšanu.
Dienvidkurzemē pagaidām nekontrolē braukšanas ātrumu. Taču atsevišķus ar ceļu satiksmi saistītos pārkāpumus iespējams fiksēt ar tehniskajiem līdzekļiem – liktas videokameras. Tāpēc
nav ne vajadzības, ne nodoma visu diennakti dienesta transportlīdzeklī gaidīt, kad garām brauks kāds pārkāpējs.
“Mūsdienās ir efektīvākas metodes, kā nepieciešamo fiksēt. Mums nav bijusi tāda vajadzība, jo pieticis ar videoierakstu, bet citviet Latvijā, lai fiksētu ceļu satiksmes pārkāpumu, izmanto dronus,” I. Ilstere atklāj, ka arī Dienvidkurzemes pašvaldības policija ir labi aprīkota un bezpilota lidaparāts tai ir.
Lidrobotu paceltu gaisā arī, piemēram, iesaistoties pazuduša cilvēka meklēšanā. Tas ir izmantots kāpu izbraukātāju ķeršanā; motociklistiem patīk kāpās nostiprināt savas motobraucēja prasmes.
Ar dronu arī meklēti noklīduši mājlopi un suņi. Uz jautājumu, vai dzīvnieku īpašnieki apmaksā meklēšanu, policijas priekšniece paskaidro, ka šādi gadījumi nav bieži, turklāt pašvaldības kompetence ir bezsaimnieku un klaiņojošu dzīvnieku izķeršana.
“Ja redzam, kā palīdzēt šajos gadījumos, tad iespēju robežās, izmantojot mums pieejamo tehniku, palīdzam,” viņa paskaidro.
Sods ir galējais līdzeklis
“Ceļu satiksmē vairāmies piekopt tādu praksi, kā to dara citas pašvaldības, – ka satiksmes uzraudzība kļūst par papildu ienākumu avotu pašvaldībai.
Man liekas nepareizi noslēpties viltīgās, aizklātāsvietās un gaidīt, kad kāds cilvēks aizdomājies brauks nedaudz par ātru.
Šādi papildināt pašvaldības budžetu ir pārprasta policijas funkcija,” Dienvidkurzemes izpilddirektors Uldis Vārna paskaidro, ka pašvaldības policija satiksmes drošībā iesaistījusies līdz šim un turpmāk iesaistīsies tik daudz, cik tas ir pamatoti un lai novērstu iedzīvotāju drošības apdraudējumu uz ielām. Īpašu uzmanību pievērsīs situācijai pie bērnudārziem, skolām.
“Tāda pati nostāja mums ir arī par automašīnu novietošanu stāvēšanai,” U. Vārna turpina.
“Neesam uzlikuši par mērķi sodīt, kur vien var, ja kāds ar nolūku vai nejauši apstājies neatļautā vietā. Ja transportlīdzeklis tiešām citiem traucē, tad cenšamies vadītājus brīdināt, jo soda uzlikšana, mūsuprāt, ir galējais līdzeklis, kad klaji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi.
Speciāli nemeklē automašīnu, kuras vadītājs nav ievērojis ceļa zīmi, lai tikai līmētu paziņojumus par sodu.”
Izpilddirektors apstiprina, ka pašvaldības policijas darbībā nekas nemainīsies.
Ja arī sākšot kontrolēt braukšanas ātrumu, tas būs tajās vietās, kur uzturas bērni, piemēram, pie rotaļu laukumiem, un satiksmes drošības pārkāpšana rada reālu apdraudējumu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
