Vakar sakoptāko Rucavas lauku sētu un viesu namu īpašnieki apmeklēja kolēģus Grobiņas pagastā. Kā izteicās Kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe un Saieta nama vadītāja Valda Stadgale, viņi atbraukuši nevis tādēļ, lai meklētu blusas novadnieku kažokā, bet gan tāpēc, lai pārņemtu vērtīgu pieredzi un iegaumētu jaukas neparastības, kas vienmuļo dzīvi spēj vērst savdabīgu. Kaut gan diena bija lietaina un nemīlīga, saistošu vērojumu un iespaidu nav trūcis, bet rudenīgās krāsas mitrajā gaisā izskatījušās jo košākas un mirdzošākas.

Ciemiņus sagaidīja un par viņu labsajūtu, pagastu iepazīstot, rūpējās lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele. Rucavnieku uzņemšanas programmu grobiņniece bija izplānojusi tā, ka pagasta zemnieku saimniecības un interesantākos objektus viesi varēja vērot, apmeklējot tos uz vietas. Tādēļ pēc neilgas uzkavēšanās un iepazīšanās pagastnamā visi atkal sēdās busiņā un devās ceļā.

Vispirms braucēji iegriezās lauku sētā “Viļņi” pie Ajitas Līvas. Viņa ne tikai nodarbojas ar eksotisko putnu audzēšanu, bet ir arī prasmīga stāstītāja un ar saviem piedzīvojumiem prot aizraut gan mazus, gan lielus klausītājus. Par spīti lietusgāzēm, lielu interesi rucavniekos izraisīja Vensko ģimenes īpašuma un lauku sētas “Sudmaļi” apmeklējums.

Pats pēdējais apskates objekts vakardien programmā bija Dainim Ozoliņam piederošā kokaudzētava “Īve”. Tā kā pats audzētavas īpašnieks bija devies ar stādiem uz Rīgu, gida lomu, izrādot siltumnīcas un košumdārzu, uzņēmās Bulduru Dārzkopības tehnikuma absolvente un dendroloģijas speciāliste Skaidrīte Meijere. Kokaudzētava daudziem izrādījās liels atklājums. Piemēram, agronomijas veterāns Jānis Laugalis pat iedomāties neesot varējis, ka Grobiņas pievārtē atrodas tik plaša un sugām bagāta dekoratīvo koku un krūmu audzētava, kas tagad rudenī, kad lapas sāk krāsoties, izskatījās īpaši skaista. “Te nu gan var izvērsties! Stādu – miljons! To šeit ir vairāk nekā Rīgas botāniskajā dārzā!” viņš priecājās.

Bijusī rucavniece, tagad – Grobiņas pagasta pašvaldības darbiniece Laima Liepiņa, kas arī bija pievienojusies novadnieku pulciņam, atzina, ka katrs Daiņa kokaudzētavas apmeklējums pamudina cilvēkus pievērsies skaistuma vairošanai. Gluži kā piekrītot viņas paustajai domai, daudzi rucavnieki izvēlējās retus augus, ko iegādāties saviem dārziem. Liela piekrišana šoreiz bija klinšu rozītēm un no baltas līdz violeti sarkanas krāsas ziediem tērptajiem virsīšiem.

Valda un Staņislava pastāstīja, ka arī turpmāk vēloties uzturēt ciešus kontaktus ar Grobiņas pagasta sakoptāko sētu saimniekiem. Tādēļ viņi nākamā gada pavasarī uzaicināti apciemot Rucavu un pagasta ciemus. Rucavnieki saviem jaunajiem draugiem uzdāvinājuši arī nule iznākušos Rucavas un Papes bukletus.

Pirms doties mājupceļā, Valda un Staņislava pastāstīja, ka šādi lauku ļaudis apkārtējo vidi sakopt stimulējoši braucieni Leišmales pagastā esot kļuvuši par tradīciju. Turklāt vispirms viņi kārtīgi iepazinuši tuvāko apkārtni, bet tikai tad devušies uz citiem rajona pagastiem. Pērn iepazīti priekšzīmīgie Nīcas puses dārzi, tagad – Grobiņas apkārtne. Nākamgad esot paredzēts doties līdzīgās ekskursijās, bet vispirms vēlreiz tikšot apskatīts pašu pagasts, kur notikušas daudzas patīkamas izmaiņas. Rucavā ar šo gadu atjaunots arī sakoptāko sētu vērtēšanas konkurss, un labāko pulkā izvirzījušies viesu namu “Šimji”, “Saktas” un “Bajāri” īpašnieki, kā arī “Liepnieki”, kur saimnieko Pērkonu ģimene.

Šīs vasaras jaunums kokaudzētavā “Īve” ir ūdensrožu vairotava. Rucavnieki bija pārsteigti, ka tur vēl ir apskatāmi dzelmes spēku izlolotie ziedi.