Grobiņā sastopam Latvijas Universitātes (LU) pētnieci Daigu Dirnēnu un nozares speciālistu Andreju Anufrijevu. Viņi skaidro, ka kūdraugsnes kartēšana Latvijā pēdējo reizi tika veikta Padomju Savienības laikā – līdz 1990. gadam.

Kopš tā laika augsnē ir notikušas izmaiņas, ko radījusi cilvēka saimnieciskā darbība – nosusināšana, lauku apsaimniekošana utt. “Projektā piedalās arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Lauku atbalsta dienests un Valsts augu aizsardzības dienests. Katram ir konkrēts uzdevums. LU pārvaldībā ir tieši augšņu datu precizēšana, arī tas ir sadalīts vairākos uzdevumos. Pētnieki izstrādā jaunu Latvijas augšņu klasifikāciju, ko pašlaik aprobē Taurenes un Platones pagastos, kur vienlaikus tiek veikta kartēšana.

Personīgi mēs precizējam tieši kūdraugšņu informāciju. Sākotnēji pārbaudījām vecos kolhoza laika datus no 70.–80. gadiem, braucām uz lauka, skatījāmies vai tur ir kūdra, vai līdz ar meliorācijas veikšanu tā mineralizējusies. Tas nozīmē, ka tā savu organisko vielu ir zaudējusi, kā rezultātā tur vairāk ir minerālā daļa nekā organiskā.

Nosakām arī to, cik biezs ir kūdras slānis. Latvijā kūdraugsnes ir ļoti daudz, teritorija plaša. Šī ir projekta otrā sezona, esam pusē, kopumā tam atvēlēti trīs gadi,” stāsta D. Dirnēna.

Ne mazāk svarīgs uzdevums ir izstrādāt īpašu sistēmas modeli, kurā tiek ievadīti 150 faktori, pēc kuriem dators uzmodelē to, kāda būs iespējamība, ka tieši tajā punktā būs kūdra. “Pētām un skatāmies: ir kūdra vai nav. Tas ir veids, kā mācām modelim to, pēc kādiem faktoriem var atpazīt kūdras klātesamību augsnē un noteikt to, cik biezs ir kūdras slānis.

Šobrīd nodarbojamies ar modeļa apmācību, nākamajā sezonā visdrīzāk nodarbosimies ar uzmodelētās informācijas pārbaudi, cik precīzi tas darbojas. Noslēgumā plānots izveidot augšņu kartes, kurās ar norādītu precizitāti varēs apskatīt, kurā reģionā kāda augsne ir, vai tā satur kūdru vai ne. Lauksaimnieki varēs papētīt, kas notiek viņu saimniecībās,” papildina pētniece.

Meliorācijas grāvji, kas tika izrakti padomju laikos, ne visur ir tīrīti. Pašvaldības finansējuma tam nav, tāpēc visbiežāk tie ir aizauguši. Pētnieki pārliecināti, kad būs pieejama informācija, lauksaimnieki varēs labāk pārzināt savu zemi, noskaidros, vai ir nepieciešamība meliorēt šos laukus.

“Ir pierādījies, ka kūdraugsnes platības ir krietni samazinājušās. Pateicoties meliorācijas sistēmām, lauksaimniekiem kūdras vairs nav, palikusi tīri minerālaugsne, kas ir auglīga,

jo minerālvielu saturs ir augsts,” piebilst A. Anufrijevs.

Augsnes inventarizācija primāri uzsākta Eiropas politikas dēļ, iemesls – emisija. “No kūdraugšņu apstrādāšanas emitē CO2, viss kvotu pārrēķins un informācija, ko Latvija pašlaik sniedz Eiropai, ir balstīta uz novecojušiem augšņu datiem. Līdz ar to emisiju daudzums uzrādās krietni augstāks, nekā tas ir šobrīd. Noskaidrojot, ka konkrētajā gabalā kūdras nav, tā teritorija no aprēķiniem tiek izņemta.

Visā Latvijas augsnes izpētes gaitā iegūtie rezultāti sniegs informāciju par augsni ne vien lauksaimniekiem, bet arī zinātniskajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm. Atjauninātā informācija būs noderīga, izstrādājot lauksaimniecības un klimata politiku,” pētnieki ir pārliecināti.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.