Ir arī tāds rallijs, kurā galvenais nav visātrāk nobraukt distanci. Tas ir tūrisma rallijs, kas prasa vērīgumu, izdomu un zinātkāri. Sestdien pirmo reizi tūrisma rallijs “Brauc un priecājies!” notika Priekules novadā. Trīspadsmit ekipāžas, par spīti stiprajam lietum, četras stundas aizrautīgi meklēja interesantas vietas un objektus, izpildot arī rīkotāju uzdevumus.

Katrai ekipāžai jāizdomā sev nosaukums. Tā nu rallija ceļos dodas “Ātrie zilonīši”, “Fiksīši”, “Pirāti”, “Prieks rudens lapās” un citas atraktīvas komandas. Vairākas ir padomājušas arī par auto noformējumu, rotājot to attiecīgi ar miroņgalvu vai krāsainām koku lapām. Startā Zviedru vārtos komandas saņem karti ar kontrolpunktu aprakstiem, koordinātām un noteikumiem. Papildus septiņiem kontrolpunktiem tūrisma rallija dalībnieki var meklēt astoņus “cietos riekstus”. Braucienā atrodot attēlos redzamos objektus, vajag tos nofotografēt un parādīt finišā Priekules kultūras namā. Kontrolpunktus pēc kartes atrod un zīmodziņus savāc visas ekipāžas. Taču “cietos riekstus” atkost visiem neizdodas. Medaļai “Rallija čempions”, ko saņem visas komandas, ne katram blakus uzkarina medaļu “Vērīgākā ekipāža”.

“Kam Priekules novadā būs tīrākās mašīnas, par tiem zinās, ka piedalījušies rallijā,” joko tā rīkotāji. Visas izveicīgo novada apceļotāju komandas dāvanā saņem auto tīrīšanas līdzekļus. Taču ir kāda balva, ko nemaz kurš katrs nevarētu nopelnīt, – īpašā retro auto balva “Spilgtākā ekipāža”. Koši zilo automašīnu “Zaporožec” nudien nevar nepamanīt starp ierastajiem spēkratu modeļiem. Ar retro auto uz ralliju no Liepājas atbraukuši draugi Armands Auza un Ivars Kleinbergs. Ekipāžas nosaukums – “Piekūns”. Tāds vienkārši ienācis prātā. “Mašīna ir mana dzimšanas dienas dāvana tēvam 60 gados. Tā kā es to remontēju, tad arī pakustinu, lai būtu darba kārtībā,” pastāsta Armands. “Šogad to uzdāvināju. Auto atceļoja no Jēkabpils. 1991. izlaiduma gads, diezgan jauna mašīna īstenībā.” Zapiņš tēvam bijusi pirmā mašīna, tāpēc dāvana simboliska. Braukt ar tādu esot jāpierod, jo ir savas nianses vēl papildus tam, ka motors aizmugurē. “Tā braukšana tāda, ka ceļš jāmeklē. Nav tā, kā ar mūsdienu mašīnu. Bet pierod, un mierīgi var braukt. Riepas tādam grūti atrast. Bet pagaidām nav problēmu ar rezerves daļām, jo Rīgā ir veikals, kas specializējas uz krievu mašīnām. Vēl gan nekas nav plīsis, izturīgas mašīnas,” vērtē A. Auza. Pa grants ceļiem rallijā zapiņš bijis ātrāks – krievu tehnika tādiem ceļiem paredzēta. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. oktobra numurā.

#kvards-20171016-06#