Par “Gada putnu – 2012” pasludinātais jūras ērglis ir viens no nedaudzajiem dabas aizsardzības veiksmes stāstiem, norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrībā.

Turklāt lielākā daļa Latvijā ligzdojošo ērgļu mitinās tieši Kurzemē 

Pirms pusgadsimta Latvijā vairs nebija nevienas lielākā plēsīgā putna ligzdas. Bet tagad te ligzdo jau gandrīz simt jūras ērgļu pāru. Tā noticis, stingro aizsardzības pasākumu dēļ, kas īstenoti kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, informē LOB. Tajā laikā aizliegts lauksaimniecības pesticīds DDT, visā Eiropā pārtraukta šo putnu vajāšana, sākts aizsargāt ligzdošanas vietas.

Patlaban viena no svarīgākajām lietām, kas jādara, lai arī turpmāk lielie putni šeit justos labi, ir gādāt, lai mežos pietiktu vecu koku, kur tiem veidot ligzdas. 

Patīk Kurzemē

No visas populācijas lielākā daļa mīt tieši Kurzemē, arī Liepājas apkārtnē, stāsta ornitologs Jānis Ķuze. Liepājas ezera apkaimē konstatētas četras vai piecas ligzdas. Ezers lielajiem plēsējiem tīk – ziemā tie manāmi dežurējam pie lāsmeņiem, kur pulcējas ziemojošie ūdensputni. Jūras ērgļi tur cenšas nomedīt vājāku lauci, pīli vai kādu citu putnu un arī kādu viegli noķeramu zivi.

Kurzemi tie izvēlas bagātīgās mežu un ūdeņu ainavas dēļ, kur atrodamas ērtas ligzdošanas un barošanās vietas. Tie barojas ar zivīm, ūdensputniem, arī maziem zīdītājiem. Atsevišķi pāri var specializēties uz noteiktu barības objektu grupu, piemēram, medīt galvenokārt baltos stārķus vai dzērves.

No cilvēka pārāk nevairās

Ligzdu diviem vai retos gadījumos trim mazuļiem šie ērgļi būvē lielu un resnu koku galotnes daļā. Tā nav, ka jūras ērgļi apmetas tikai grūti pieejamās vietās tālu no jebkādas cilvēku rosības, saka J. Ķuze. Tā bijis vien laikā pirms dažiem gadu desmitiem, kad populācija tikko sākusi atjaunoties. Tagad ligzdas konstatētas pat tikai puskilometra attālumā no mājām. Un ligzdās gadījies atrast arī kaķa atliekas, kas norāda uz darbošanos cilvēka pārvaldītā teritorijā. “Jūras ērgļi ir diezgan elastīgi, un tas viņiem palīdz izdzīvot.”

Ar akcijas palīdzību LOB cer uzzināt vairāk par šīs plēsīgo putnu sugas izplatību Latvijā, tādēļ aicina dabas draugus ziņot par atrastām jūras ērgļu ligzdām portālā “Dabasdati.lv”. Tikai laikus atklātām ligzdošanas vietām ir iespējams nodrošināt atbilstošu aizsardzību.

Jāņa Ķuzes foto

Jūras ērglis ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns. Patlaban viena no svarīgākajām lietām, kas jādara, lai arī tas šeit justos labi, ir gādāt, lai mežos pietiktu vecu koku.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2. janvāra numurā.
#kvards-20120102-06#