Veidu, kā Otaņķu grāvmalu un laukmalu krūmus eksportēt uz Lietuvu, atradis pagasta firmas SIA “Ciprese 1” valdes priekšsēdētājs Uldis Lapiņš. Tos pārvērš šķeldā. Sagaidot valsts proklamēšanas gadadienu, viņu godināja kā veiksmīgāk strādājošos pagasta uzņēmēju. Kokapstrādes uzņēmums “Ciprese 1” dibināts 2000.gadā. To, apvienojot spēkus, izveidojuši vairāki otaņķnieki. Firmā darbs nodrošināts gandrīz pusotram desmitam cilvēku. Tie esot gan vietējie, gan kaimiņpagastu cilvēki.

Cenšas paaugstināt konkurētspēju

Valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka par darbošanās pamatvirzienu izraudzīta taras dēlīšu ražošana, kas notiek kokapstrādei pielāgotos bijušās kopsaimniecības liellopu novietnes šķūņos. Tur esot plašas telpas un iespējams izvērsties, lai izvietotu modernas zāģēšanas ierīces. Produkciju eksportē uz Rietumeiropas valstīm. Ja vien mežu īpašnieki izsakot tādu piedāvājumu, uzņēmuma “Ciprese 1” darbinieki neatsakoties arī no cirsmu izstrādes, tomēr tas neesot viņu galvenais uzdevums.

Šķelda otaņķnieku uzņēmumā no kokapstrādes atlikumiem iegūta arī agrāk. Tomēr līdz šim gadam ar tās ražošanu no koksnes apstrādes atlikumiem nodarbojusies kāda lietuviešu firma, kas sniegusi pakalpojumus otaņķniekiem. Produkciju firma vedusi projām, jo, kā uzsvēra valdes priekšsēdētājs, Lejaskurzemē līdz pat šim laikam nav attīstīta šķeldas izmantošana apkurei. Lielākoties pašvaldībās joprojām izmanto malku, kaut gan tagad tā kļuvusi nesamērīgi dārga – cena jau sasniegusi 16 latu kubikmetrā.

Analizējot un pārvērtējot ražošanas potenciālu, “Cipreses 1” īpašnieki nolēmuši, ka, pārņemot savās rokās šķeldas gatavošanu, ir iespējams palielināt firmas konkurētspēju. “Mēs nevarējām nerēķināties ar to, ka degviela, elektroenerģija un kokmateriāli kļūst ar katru dienu dārgāki,” sacīja Uldis.

Ar diegiem nav aršana

Šogad Somijā iegādāts pilnīgi jauns traktors “Valtra”, kas apgādāts ar jaudīgu hidrauliku, manipulatoru un citām nepieciešamajām ierīcēm. Kaut gan pirkums nav bijis lēts, īpašnieki ar to ir ļoti apmierināti. Ar diegiem, kā mēdz sacīt, neesot aršana.

“Mēs cenšamies ieviest jaunākās tehnoloģijas. Nevar nopirkt lietotu traktoru un mocīties. Remontdarbi tagad izmaksā tik dārgi, ka ar nolietotu tehniku strādāt neatmaksājas. Bet šis ir universāls traktors, ar ko var ne tikai koksni izvest no cirsmas, bet arī baļķus iekraut autotransportā. Traktors apgādāts ar braukšanai pa celmiem un darbam mežā piemērotām riepām, bet nepieciešamības gadījumā ar to var novākt pat kartupeļus,” priecājās otaņķnieks, pastāstot, ka patlaban traktors “Valtra” tiek sekmīgi izmēģināts pagasta grāvmalās, kur pārvērš šķeldā gadu gaitā sakuplojušos alkšņus, kārklus un citus krūmus.

“Pagaidām šīs mantas mums netrūkst. Tādējādi reizē tiek sakārtota apkārtne un atbrīvoti novadgrāvji, no kuriem spiesti aiziet arī bebri. Turklāt kārkliem un alkšņiem piemīt tā īpašība, ka tie strauji ataug,” sacīja Uldis.

Palielinās ražošanas efektivitāti

Pagaidām gan tehnikai pa priekšu soļo strādnieks ar krūmgriezi vai motorzāģi rokās, lai nogāztu biezo saaugumu pie zemes. Tad manipulators ar saviem tērauda žokļiem to satver un nogādā smalcinātājā. Mehānisms ierēcas kā zvērs, un, skat, pēc īsa brīža milzīgs kārklu cers jau guļ sasmalcināts traktora piekabē. Krūmi ir pārvērtušies eksportprecē.

Tomēr, kā paskaidroja Uldis, tas ir tikai sākuma variants, jo traktors tiek izmēģināts un izmantots šķeldas ražošanai pirmo mēnesi. Jau decembrī firma saņemšot kniebējgalviņu, kas spēj pieveikt kokus, kuru apkārtmērs sasniedz 25 centimetrus diametrā. Tad strādnieks ar krūmgriezi un motorzāģi kļūs lieks. Cilvēku varēs norīkot citos darbos, bet šķeldas ražošanas efektivitāte ievērojami palielināsies.

Grāvjos un cirsmās sagatavoto šķeldu savāc vienkopus uzņēmuma teritorijā. Kad kaudzē sakrājušies 500–1000 kubikmetru kurināmā, tam pakaļ ierodas partneri no kaimiņvalsts. “Tāpat kā tas notika līdz šim, šķeldu eksportējam uz Lietuvu, taču tagad par to saņemam jau pavisam citu cenu,” gandarījumu neslēpjot, teica Uldis. Pastāstot, ka inflācijas apstākļos kredītprocenti nemitīgi palielinās un, tāpat kā citiem uzņēmējiem, arī otaņķniekiem ir nemitīgi jādomā, kā tos samaksāt, viņš nenoliedza, ka nākotnē varētu uzņemties arī produkcijas piegādes funkcijas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

No Somijas atvestais “Valtra” traktors, darbinot šķeldotāju, soli pa solim atbrīvo aizaugušās Otaņķu ceļmalas no krūmājiem.