“No rīta nāku uz darbu, viņas jau ir. Kad eju prom, viņas vēl ir,” par tautas lietišķās mākslas studijas “Kamolītis” audējām, kas strādā Bārtas Kultūras nama telpās, saka pagasta kultūras dzīves organizatore Gunta Klievēna.

“Kamolītis” šogad atzīmē 35. jubileju, lai gan tā vadītājas Indras Bunkas rīcībā ir dati, ka šogad aprit pusgadsimts, kopš audējas apvienojušās domubiedru pulciņā. 

Bārtas Kultūras nama mazajā zālē kopš augusta aplūkojami “Kamolīša” audēju rokdarbi, un interesi tie izpelnījās arī svētku reizē. Jubilejā pirms pieciem gadiem segas, lupatdeķi un dvieļi tika izkārtoti tikai vienā telpā, nu jau vajag divas. “Paldies, ka jūs strādājat un gādājat. Ja tautas tradīcijas pazudīs, kas tad būs – ķīniešu deķi?” pasākuma apmeklētājiem saka I. Bunka. G. Klievēna savukārt rosina audēju darbus ne tikai apskatīt, bet arī iegādāties Ziemassvētku dāvanām.

Jubilejas reizē kopā bija pulcētas ne tikai pašreizējās studijas dalībnieces, bet arī agrākās audējas. Nu jau vairs “Kamolītī” nedarbojos, saka arī viena no pirmajām “Kamolīša” sievām Elga Jankovska. “Veselība neļauj. Te jau tikai pa naktīm var.” Austra Šinkete, kas arī ieradusies uz jubilejas pasākumu, viņai aizrāda: “Nebūtu pa naktīm strādājusi, nebūtu skaisto ziemeļblāzmu redzējusi.” Austra audēju pulkā ir no paša sākuma un darbojas joprojām. “Ja man būtu tik tālu mājas, es arī vēl austu,” labestīgi paironizē Alma Gūža. “Tas ir vaļasprieks. Kad tiek stellēs, viss aizmirstas, slims vairs nav,” Austra skaidro, kas piesaista šajā amatā.

“Nedomājiet ciema ļaudis, ka mēs visiem dalīsim,” pēc pūralādes atvēršanas tautasdziesmu citēja tautas lietišķās mākslas studijas “Kamolītis” dalībniece Ina Otaņķe (pa kreisi). Tomēr audējas šoreiz dalīja gan. Katram studijas 35. dzimšanas dienas viesim, arī Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībniecei Inai Grosbahai, tika pa mīlīgam dzijas putniņam.