Liepājas rajonā ir 15 feldšerpunkti, no kuriem sertificēti –13. Vienu, iespējams, vajadzēs pat slēgt. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras veselības aprūpes speciāliste Marina Čerņakova situāciju rajonā vērtē kā kritisku. Pagaidām vēl nesertificētie feldšerpunkti atrodas Embūtē un Dunalkā. Embūtes feldšerpunkta dokumentācija ir iesniegta sertifikācijai un jau pavisam drīz šis process varētu sekmīgi beigties, stāsta M.Čerņakova. Daudz nopietnāka situācija ir Dunalkā. Šis feldšerpunkts neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, un to var nākties arī slēgt.

Šim formulējumam gan nepiekrīt Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs. “Mums nav ko slēgt, jo mums vispār tāda feldšerpunkta pagastā nav,” viņš saka. “Padomju laikos gan te bija medicīnas punkts, un kādu laiku tas bija nodots ģimenes ārsta Mārtiņa Baloža rīcībā. Viņš vienubrīd brauca pie mums no Cīravas pieņemt pacientus. Bet nu jau ilgāku laiku mēs sava pagasta iedzīvotājus vedam uz Cīravu, kur viņus pieņem tas pats Mārtiņš Balodis.”

A.Radzevičs skaidro, ka līdz šim otrdienās un ceturtdienās, bet turpmāk tikai otrdienās pulksten 9.30 no pagasta centra atiet autobuss uz Cīravu, lai aizvestu iedzīvotājus pie ārsta. Viņiem par to neesot jāmaksā. Pagasta padomes priekšsēdētājs apgalvo, ka cilvēki ir ļoti apmierināti ar šādu modeli, jo Cīravā var nodot arī analīzes un tur ir aptieka, kur iegādāties ārsta izrakstītās zāles. “Tā kā mums nav nekādu problēmu,” situāciju raksturo A.Radzevičs.

Stāstot par veselības aprūpi pagastos, M.Čerņakova tomēr neslēpj, ka situācija ir kritiska. Aktuālākā problēma esot jaunu mediķu trūkums. “Šobrīd ir pienācis laiks, kad jānotiek paaudžu maiņai, taču tā nenotiek,” sacīja M.Čerņakova. “Daudzi no feldšeriem, kas strādā mūsu rajona pagastos, ir pensijas vecumā. Daudzi no viņiem vēlas doties pelnītā atpūtā un turpina strādāt tikai ar lielu pierunāšanu. Taču jauni vietā nenāk. Un mēs nevienu jauno mediķi arī nevaram piespiest nākt strādāt uz rajona pagastiem, jo – ko mēs viņam varam piedāvāt pretī.”

Turklāt pamats situācijas nosaukšanai par kritisku ir arī, runājot par ģimenes ārstiem. Jaunākais no viņiem ir vecumā ap 40 gadiem. Tieši tāpat kā feldšeri, arī jaunie ārsti nav izteikuši vēlēšanos strādāt rajonā.

“Pagaidām gan mēs vēl nevaram teikt, ka cilvēki ir palikuši bez medicīniskās palīdzības,” saka M.Čerņakova, “taču pēc pāris gadiem var izveidoties tāda situācija, ka medicīnisko palīdzību būs iespējams saņemt Liepājā vai Priekulē un Aizputē, un feldšerpunkti būs palikuši tikai nedaudzos pagastos.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”