Patlaban norit tehniskā projekta izstrāde, lai Grobiņā taptu estrāde un pastaigu taka gar Ālandes upi. Novada domes Attīstības un uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs Uldis Ķepals atzīst, ka grūtības rada vajadzība par visu konsultēties ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Iepirkumu konkursā par tehniskā projekta “Ālandes upes atpūtas parks” pirmās kārtas izstrādi un autoruzraudzību no diviem pretendentiem uzvarējis SIA “Uģis Šēnbergs, arhitekts”. Uzņēmums darbu apņēmies paveikt par 36,9 tūkstošiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. U. Ķepals skaidro, ka projekta īstenošana sadalīta divās kārtās. Pirmajai ir divas daļas – pilskalns un pastaigu taka. Tā kā viduslaiku pilsdrupas ir valsts kultūras piemineklis, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, un pastaigu taku paredzēts ierīkot gar Ālandes upes krastu, kur bijusi senpilsēta, darbu procesā aizkavēšanos rada ieceru saskaņošana ar VKPAI.

Runājot par plāniem pilskalnā, viņš vispirms piemin ieceri mūru atlieku vietā izveidot 2–2,5 metrus augstus gabionus. Tie varētu kalpot kā vēja barjera – vasaras vakaros pasargātu no valdošā rieteņa, kas bieži vien saldē pasākumu apmeklētājus. Lai gabioni, kas ir ar akmeņiem pildīti metāla režģi un biežāk tiek izmantoti jūras krasta stiprināšanai, izskatītos pievilcīgāki, tos varētu izgaismot.  

Sākumā bijusi doma par stacionārām sēdvietām, taču tā atmesta. “Ja nekas nenotiek, tās lieki aizņems vietu,” secina U. Ķepals. Līdz ar to sēdvietas būs mobilas. Kad nekas nenotiks, tiks novāktas. Vides sakārtošanas ieceres arī likušas beidzot risināt jautājumu par pašā pilskalna centrā augošās liepas nākotni. Apkārtmēra dēļ tā varētu būt sasniegusi dižkoka statusu, taču pasākumu laikā daudziem skatītājiem aizsedz skatuvi. “Pieminekļu inspekcija pat vēlas, lai pilskalnu attīra no kokiem. Centrā esošo koku arī nāksies nozāģēt,” atzīst Attīstības nodaļas vadītājs, piebilstot, ka liepa ir bīstamā stāvoklī un lielākā vējā var krist.

Bet vislielākie darbi saistās ar skatuves sakārtošanu. Tai blakus taps arī palīgtelpas, kas pirms un pēc uzstāšanās nepieciešamas māksliniekiem. Tāpat iecerēts nodrošināt jumta konstrukciju. Arī tā būs mobila – vajadzības gadījumā nolaižama –, jo VKPAI iebildusi pret stacionāru pārsegumu. Uz mūriem skatuves aizmugurē paredzēts izveidot skatu platformu, kas apmeklētājiem būs brīvi pieejama, kad vien teritorijā nenotiks pasākumi.

Bet pašu mūru augšpusi varētu apaudzēt ar zālāju. “Kurzemes Vārds” gan novērojis, ka katru gadu pēc sala perioda mūri kļūst bīstami apmeklētājiem, jo no tiem birst apmetuma un ķieģeļu daļas. U. Ķepals norāda, ka šāda problēma veidojas, jo padomju laikā izmantoti nepareizi būvmateriāli. Pildīto ķieģeļu vietā mūri nostiprināti, izmantojot tādus, kam ir cauri viduči.

Domājot par teritorijas sakārtošanu, pavīdējusi arī doma par pagrabu atsegšanu. Tie aizvien atrodas zem pils, lai gan ieeja vairs nav redzama. “Bet tas būtu miljonu projekts,” Attīstības nodaļas vadītājs pamato, kādēļ iecere noraidīta. Pašreiz iecerētajiem darbiem paredzēts izmantot pus miljonu eiro. Šajā summā iekļauta arī pirmās kārtas otrā daļa – pastaigu taka gar Ālandes upi līdz tiltiņam Zentas Mauriņas ielas galā. Nākamajā kārtā tā varētu tapt līdz pat Priedulājiem, kur atrodas viena no skandināvu apbedījumu vietām. Arī tā iekļauta Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī. “Mums ir doma arheoloģiskās vietas šādā veidā sasaistīt. Patlaban nekā tāda nav, cilvēks izstaigā pilskalnu un apstājas,” U. Ķepals secina. Pa ceļam varētu izveidot arī atpūtas vietas – tādu Grobiņā ļoti trūkst.