Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Oskars Keišs portālam liepajniekiem.lv pastāsta, ka LU Bioloģijas institūta zinātnieki Baltijas jūras piekrastē pie Papes ciema migrējošo putnu ķeršanu ar lielā murda palīdzību veic jau kopš 1966. gada rudens.

“Murdā tiek noķerts arī liels daudzums dažādu kukaiņu, taču to sistemātiska izpēte sākta vien 2016. gadā. Līdz tam Latvijas Dabas muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs ar kolēģiem veica tikai naktstauriņu faunistikas pētījumus Papē.

Patlaban kukaiņu pētniecība norit sadarbībā ar zinātniekiem no Šveices

Ornitoloģijas institūta un Tībingenes Universitāti Vācijā.”

Entomologi – Vills Leo Hokss un Fabjēna Zelingere no Šveices Ornitoloģijas institūta Papē šogad ieradās 10. augusta vakarā.

“Jau pirmās ķeršanas dienas parādīja ko jaunu – 2016. gadā Bernes Universitātes maģistrantes Alinas Knoblauhas noteiktā spāru suga, kas pēc Edmunda Račinska fotografijām murdā pirmo reizi konstatēta 2014. gada 31. augustā – zilacu dižspāre (Aeschna affinis), izrādās, vismaz šogad murdā tiek noķerta diezgan bieži, pat 20 spāres dienā.

14. augusta rītā murdā tika noķerta klejotājdižspāre, ko iepriekš pirmo reizi Latvijā, Papē, 1995. gadā noķēra vācu pētnieks Tomass fon Rintelens. Toreiz tas bija likumsakarīgi, jo visā Eiropā bija novērojama šīs spāres invāzija.

Šīs sugas sastapšana Papē ir ļoti reta, taču nav nemaz tik neparasta,

jo invāzijās no Āfrikas tā var sasniegt pat Islandi. Suga gan vairojas tikai Āfrikā – vietās ar izteiktu slapjo un sauso sezonu.

15. augusta pēcpusdienā V. L. Hokss atnesa man parādīt dienvidu klajumspāri (Sympetrum meridionale), sakot, ka viņa rīcībā esošā noteicēja kartē Latvija nav iezīmēta šīs sugas areālā. Nekavējoties piezvanot kolēģim Ruslanam Matrozim,

noskaidrojās, ka šis patiešām ir dienvidu klajumspāres pirmais novērošanas gadījums Latvijā.

Suga gan, jāteic, bija Latvijā sagaidāmo sugu sarakstā, ko publicējis Mārtiņš Kalniņš. Tuvākās šīs sugas atradnes ir apmēram 100 km uz dienvidiem no Papes bijušajā Austrumprūsijā, ko patlaban okupējusi Krievija. Sugas pamatareāls tomēr ir Vidusjūras zemes un Viduseiropā suga ienāk lēni, iespējams, pateicoties siltākām vasarām. Sugas vairošanās pie mums tuvākajā laikā nav sagaidāma.

Spāru migrāciju pētījumi LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā turpināsies, septembra sākumā ir gaidāms arī vācu un igauņu profesoru apciemojums, jo pētījumu turpmākajos gados ir paredzēts veikt visās trijās Baltijas valstīs,” atklāj O. Keišs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.