Uzsākot
vērienīgu starptautisku sikspārņu izpētes projektu, Latvijas Universitātes Bioloģijas
institūta Ornitoloģisko pētījumu centrā Papē 19. augustā Latvijas un Vācijas
biologi atklās pasaulē pirmo murdu, kas būvēts tieši migrējošo sikspārņu
ķeršanai. Tas ļaus sikspārņus noķert lielā skaitā, kas ir izšķiroši svarīgi,
lai rastu atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem gan par šo
zīdītāju fizioloģiju, gan ziemošanas vietām, portālam atklāj Latvjas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošais pētnieks Oskars Keišs.

“Pateicoties
putnu gredzenošanai, ornitologi salīdzinoši daudz zina par putnu migrāciju, bet
sikspārņu izpēte visā pasaulē vēl ir “bērna autiņos”. Tas daļēji ir tādēļ, ka
pasaulē ir maz vietu,  kur sikspārņus
pietiekamā skaitā var noķert gredzenošanai migrācijas lidojuma laikā. Pape šajā
ziņā ir unikāla, jo šeit vērojams tā dēvētais ”pudeles kakla” efekts, kad
migrējošo putnu un sikspārņu straume koncentrējas šaurā sauszemes joslā starp
Baltijas jūru un Papes ezeru. Eiropā nav zināma cita vieta, kur varētu noķert
tik daudz migrējošo sikspārņu kā Papē,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Veterinārmedicinas fakultātes asociētais profesors un pieredzējis
sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.

Biologi lēš,
ka jaunajā murdā, kas sasniedz 15 metru augstumu, vienā naktī būs iespējams
noķert līdz pat 1000 sikspārņu. Ņemot vērā, ka ziņojumi tiek saņemti par vidēji
tikai vienu no 250 gredzenotajiem sikspārņiem, pētnieki ir ieinteresēti
apgredzenot pēc iespējas vairāk lidoņu, un Pape tam ir ideāli piemērota. Visi
dzīvnieki uzreiz pēc gredzenošanas tiek palaisti atpakaļ savvaļā.

Murds, ko
turpmākos piecus gadus izmantos gan Latvijas, gan Vācijas zinātnieki, ļaus rast
atbildes uz jautājumiem, kas līdz šim bijuši sikspārņu dzīves baltie plankumi.
Daudzām sugām nav zināmas ziemošanas vietas, tāpat nav zinātniski pierādīts, ka
sikspārņi izmanto zemes elektromagnētisko lauku migrācijas virziena
noteikšanai.

Tāpat
pētniekiem nav zināms, vai sikspārņi pārlidojumu laikā izmanto īpašus
migrācijas koridorus un kāda ir saistība starp to vasaras dzīvotnēm un
ziemošanas apgabaliem. Šīs ziņas ir ļoti būtiskas sikspārņu aizsardzībai, jo
pasaulē aizvien pieaug vēja elektrostaciju skaits, bet vēja turbīnas ir viens
no migrējošo sikspārņu būtiskākajiem bojāejas iemesliem. Zinātnieki lēš, ka
vien Vācijā vēja ģeneratori gadā laupa dzīvību vidēji 300 000 sikspārņiem
sezonā, ja vien migrācijas laikā rudenī šīs ierīces netiek izslēgtas.

Latvijā
gredzenoti sikspārņi jau iepriekš ļāvuši iegūt unikālu informāciju par šo lidojošo
zīdītāju dzīvi. Joprojām pasaules līmenī nepārspēts ir sikspārņa tāllidojuma
rekords – Papē gredzenots Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii) atrasts Francijas dienvidos 1905 km
attālumā, liekot zinātniekiem pārskatīt iepriekšējos priekšstatus par
pārlidojumos veiktajiem attālumiem un konkrētās sugas ziemošanas vietām.

Jauno murdu
Papē atklās Berlīnes Leibnica institūta Dzīvnieku pētījumiem nebrīvē un savvaļā
(Leibniz-Institut für Zoo- und
Wildtierforschung) direktors profesors Heriberts Hofers (Prof. Heribert Hofer), kā arī šī institūta
pētnieks, profesors Kristians Foigts (Prof.
Christian Voigt) un LU Bioloģijas institūta direktors profersors Viesturs
Melecis, LLU asociētais profesors, Gunārs Pētersons, kā arī virkne citu biologu
no Latvijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes.

Jaunā
sikspārņu murda atklāšanas pasākums notiks LU Bioloģijas institūta
Ornitoloģisko pētījumu centrā Rucavas novada Papē 19.augustā plkst.12.00.

Pasākuma ietvaros mediju pārstāvjiem būs iespēja
iepazīt Ornitoloģisko pētījumu centra darbu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi,
fotogrāfi un operatori varēs iemūžināt arī murdā noķerto sikspārņu un putnu
gredzenošanas procesu.