Šīs nedēļas sākumā un pagājušajā nedēļā Papes ornitoloģijas stacijā aizvadītas ekstrēmās sikspārņu naktis. Sikspārņu pētnieki atzīst, ka pāri vēlies viens no iespaidīgākajiem gadu gaitā pieredzētajiem sikspārņu migrācijas viļņiem. Ik nakti murdā ielidoja vairāk nekā 2000 sikspārņu. “Mums gredzeni ir beigušies. Tas bija diezgan negaidīti,” stāsta Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības valdes loceklis Viesturs Vintulis.

Sikspārņu pētnieki gredzenošanu veic dažādu mērķu dēļ. Papē sikspārņus jau vairākus gadus gredzeno tādēļ, lai noskaidrotu to migrācijas virzienus un ceļus, migrācijas laikā veikto lidojumu garumu un ātrumu. Tieši izmantojot gredzenošanu, iespējams noteikt sikspārņu dzīvildzi. Sikspārņus ķer speciāli tiem būvētā murdā. Pētnieki darbojas Papē jau kopš augusta sākuma.

To, ka sikspārņu migrācija karstā laika dēļ šogad sāksies agrāk, varēja prognozēt, taču milzīgo skaitu īsā laikā gan ne. “Nu jau pagājušajā naktī bija atslodze, ir pārskrējuši,” smejas V. Vintulis. “Šobrīd pūš labvēlīgi vēji – dienvidu, dienvidaustrumu. Vislabākā ķeršana ir tad, kad krasta vējš iepūš sikspārņus murdā, jo pretvējā tie spiesti lidot zemu.” Naktī no pirmdienas uz otrdienu uzskaitīti ap 200 sikspārņiem 15 minūtēs, un tas atspoguļojās murdā ielidojušo skaitā – līdz četriem rītā noķerti 2410 sešu sugu sikspārņi. “Četros tie, kas vēl turējāmies uz kājām, padevāmies un nolaidām murdu, jo sikspārņi vēl turpināja intensīvi lidot,” zinātnieki rakstīja savā feisbuka kontā. Tādas “tūkstošu naktis” bijušas vairākas pēc kārtas. Gredzenu trūkuma dēļ visizplatītākā suga Natūza sikspārņi tika saskaitīti pa dzimumiem, gredzenoja pārējās sugas.
Absolūtais vairākums, 90 % šajās naktīs noķerto dzīvnieku bija Natūza sikspārņi, stāsta V. Vintulis. Visvērtīgākie noķertie un gredzenotie eksemplāri ir Eiropas platauši, kas ir īpaši aizsargājami. Latvijā liels retums ir arī platspārnu sikspārņi, kas novēroti tikai pāri desmit reizēm. Citur Eiropā tie ir bieži sastopami, bet šeit šai sugai ir galējā izplatības robeža. Piecu gadu laikā ir apgredzenoti ap 18 tūkstošiem Natūza sikspārņu, un arī šī gada ķēriens dos labas iespējas pētniekiem izdarīt secinājumus, kas ir mainījies.

V. Vintulis stāsta, ka ļoti reti izdodas atkārtoti noķert jau apgredzenotu sikspārni. Noķerts viens ar Lietuvas gredzenu, pagājušajā gadā ielidojis viens Vācijā gredzenots. “Negribas ticēt, ka visi gredzenotie nākamajā gadā apmirst, jo alās, kur tie ziemo, atrodam ar visiem gredzeniem. Īpaši gudri jau sikspārņi nav – ja viens kaut kur ieķēries un pīkst, tad atlido arī citi un ieķeras. Sociālā uzvedība ir tāda, kas sikspārņus ieved briesmās. Tomēr atkārtoti murdā tie nelido,” atklāj pētnieks.