Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova ziņu aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, SIA “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro. 

Kā ziņo “Kursas Laiks”, izdomas un, visticamāk, arī naudas bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis.

Tā nav māja, tas ir kuģis – tieši šādu atbildi laikraksts “Kursas Laiks” saņēmis par atpūtas namu Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā netālu no Ulmales.

“Šo veidojumu stāvkrastā netālu no Ulmales sāka būvēt pirms kādiem gadiem pieciem. Mums pārvaldē bija sūdzība, un atbilstoši reaģējām. Uzlikām sodu par neatļautu būvniecību un likām nojaukt. Sekoja tiesvedība, kurā īpašnieks uzrādīja dokumentus, ka pieminētā būve ir kuģis, un prāvu mēs zaudējām. Arī sods nekāds īpašniekam nebija jāmaksā, un tā nu šī būve stāv kā kuģis jūras krastā,” “Kursas Laikam” atklāja Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Sotņikova.

Vides pārvaldes iebildumi par to, ka kuģim jālīdzinās kuģim, ka tam jābūt nolaižamam ūdenī un tamlīdzīgi, nav ņemti vērā. Noteicošie bijuši dokumenti, ka tas ir peldlīdzeklis un tādēļ var tikt novietots netālu no jūras.

Pāvilostas novadā pašā jūras krastā uzbūvētā konstrukcija, kas izskatās pēc ēkas, bet juridiski atzīta par kuģi, ir “ņirgāšanās par mūsu likumdošanu”, aģentūrai LETA šādu viedokli pauda Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”).

Pirms vairākiem gadiem, pamanot rosību jūras krastā, pašvaldība sazinājusies ar īpašniekiem un pieprasījusi skaidrojumus. “Viņi uzrādīja dokumentus, ka šī būve reģistrēta kuģu reģistrā kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Mēs tur neko nevarējām izdarīt. Manuprāt, tā ir ņirgāšanās par mūsu likumdošanu,” sacīja Kristapsons.

Šim jautājumam uzmanību pievērsa Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālā vides pārvalde. 2011.gada 28. novembrī uzņēmumam SIA “Alco” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kurā norādīts, ka uzņēmums savā īpašumā aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas novietojis metāla režģu un pontonu konstrukciju, tādējādi pārkāpjot Aizsargjoslu likuma normas.

VVD nolēma uzņēmumu saukt pie administratīvās atbildības par normu prasību neievērošanu un piemēroja 300 latu (426 eiro) naudas sodu.

Uzņēmums to apstrīdēja, bet VVD ģenerāldirektors sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Savukārt VVD ģenerāldirektora lēmumu uzņēmums apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt.

SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.

Būvniecības stadijā esošs kuģis nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē, skatot strīdu starp Valsts vides dienestu (VVD) un miljonāram Argodam Lūsiņam piederošo uzņēmumu SIA “Alko” par tā veiktu būvniecību jūras krastā, secinājusi tiesa.

Lieta tika skatīta Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Kā liecina lietas materiāli, uzņēmums savas darbības likumību juridiski argumentējis ar dokumentiem, uzrādot Latvijas jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģa būves sākšanas apsekošanas aktu un Latvijas jūras administrācijas izziņu.

No šiem dokumentiem izriet, ka Latvijas Kuģu reģistrā 2011.gada 15. novembrī ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis. Būvniecība sākta 2011.gada 28.augustā, būves tips – pontons.

Kā liecina anonimizētais tiesas spriedums, tiesa secinājusi, ka pēc būtības lietā ir strīds par normatīvo aktu, tai skaitā Zvejniecības likuma 9.panta un Aizsargjoslu likuma 36.panta normu interpretāciju. Uzņēmums uzskata, ka kuģa būvi tauvas joslā atļauj Zvejniecības likums. Savukārt VVD uzskata, ka konstrukciju izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likums.

Tiesas ieskatā, bija būtiski noskaidrot, vai būvniecības stadijā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta izpratnē. Šis punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.

Tiesas ieskatā, apvienojot šos jēdzienus vienā apakšpunktā, likumdevējs ir vēlējies norādīt uz to, ka šie jēdzieni apzīmē līdzīgas lietas. Nav pamata secinājumam, ka ar jēdzienu “konstrukcija” šajā normā būtu domāts arī būvniecības stadijā esošs kuģis, secinājusi tiesa. Līdz ar to, spriedumā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka kuģis būvniecības stadijā nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē.

Savukārt Zvejniecības likuma 9.panta devītās daļas 2.punkts paredz, ka tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts.

Ņemot vērā spriedumā izdarītos secinājumus, tiesa atzina, ka nav pierādīts pamats uzņēmuma saukšanai pie administratīvās atbildības par konstrukcijas izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības. Līdz ar to nav atzīstams, ka uzņēmums būtu pārkāpis vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā noteiktās prasības un aprobežojumus.

Pāvilostas novadā pašā jūras krastā uzbūvētā konstrukcija, kas izskatās pēc ēkas, bet juridiski skaitās būvniecības stadijā esošs kuģis, nav kuģis, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Jūras administrācijas (LJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka šī objekta būvniecības procesa sākumā LJA apsekoja to un izsniedza aktu, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Tāds termins lietots, jo to paredzēja normatīvi, kas tika piemēroti pontona būvju tipam.

“Toreiz, kad to apsekoja LJA, vēl nebija nekādu pazīmju, ka būvējamais objekts būs kā ēka,” atzīmēja Krastiņš.

Viņš arī uzsvēra, ka konkrētais apsekošanas akts, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis, nekādā gadījumā neatzīst šo objektu par kuģi.

“Apsekošanas akts par procesā esošu objektu nav tas pats, kas atzinums jau par ekspluatācijā nodotu objektu. Turklāt konkrētajam objektam Pāvilostā nav šāda atzinuma, kā arī nav atzinuma par to, ka tas ir peldlīdzeklis. Objektam Pāvilostā ir tikai un vienīgi LJA izsniegts apsekošanas akts, kurā pēc būtības tas atzīmēts par būvniecības procesā esošu, nevis lietošanai gatavu objektu,” teica Krastiņš.

Jautāts, vai konkrēto konstrukciju Pāvilostas jūras krastā būtu iespējams kādreiz reģistrēt par kuģi, Krastiņš sacīja, ka šo konkrēto konstrukciju noteikti nevarētu atzīt par kuģi, jo tas nekādā veidā neatbilst kuģa noteiktajam standartam.

Krastiņš arī atzīmēja, ka konkrēto konstrukciju būtu iespējams piereģistrēt kā pontonu, taču tas ir brīvprātīgi veicams akts, kas paredzēts īpašumtiesību nostiprināšanai, ja, piemēram, īpašnieks vēlas to apdrošināt.