Oficiāli atklāt valsts nozīmes autoceļa Liepāja – Lietuvas robeža rekonstruēto posmu Nīcā šodien, Baltu vienības dienā, bija sapulcējušies vietējie iedzīvotāji, pašvaldību un valsts amatpersonas, satiksmes ministru Uldi Auguli ieskaitot. Tāpat bija ieradušies būvnieku pārstāvji.

Par tā sauktās Klaipēdas šosejas atjaunošanu Nīcas un Rucavas iedzīvotāji vairākus gadus izmisīgi cīnījās, vācot parakstus, sūtot vēstules uz ministriju un rīkojot piketus. Cīņā iesaistījās ne tikai novadi, bet arī Liepājas pilsēta. “Mums tas ir dzīvības ceļš kravām, tūristiem, iedzīvotājiem,” svinīgajā sarīkojumā, kas notika Nīcas centrā pie gājēju pārejas pār šoseju, sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. “Taču birokrāts Lange teica, ka skaitļi nav pietiekami lieli, līdz 2011., 2012. gadā bija skaidrs, ka to var īstenot.”

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzina, ka viņam ir prieks būt klāt brīdī, kad tiek atklāts ceļš, kura dēļ, pēc iedzīvotāju pieprasījuma, ierēdņi bija spiesti darboties mazliet ātrāk. “Iepriekšējā reizē strādnieki šeit bija redzēti pirms trīsdesmit gadiem,” viņš sacīja. Tad uzsvēra: “Darbs ir izdarīts, laiks aizmirst bojātos nervus, bojātās mašīnas. Jāskatās uz priekšu.”

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsver, ka neskaitāmus gadus šis autoceļš ir bijis Latvijas kauna traips, kas sagaida ikvienu valsts viesi, kurš ar automašīnu iebrauca mūsu valstī no Lietuvas puses. Sevišķi pavasaros posmā  līdz Lietuvas robežai bija ierasts skats redzēt ceļa malā kravas un vieglās automašīnas ar pārsistām riepām vai sasistiem riteņu diskiem, ceļa asfaltbetona segums bija nolietojies, ar 15–20 centimetru dziļām bedrēm un asām malām, no kurām nav iespējams izvairītiem lielā bedru skaita dēļ. 

Gan tūristi, gan kravu pārvadātāji ne reizi vien pauda nesapratni par kraso atšķirību starp ceļu seguma kvalitāti Lietuvā un Latvijā. ”Šodien, redzot izdarīto, varu būt pārliecināts, ka pēdējos divos gados rekonstruētais autoceļa posms ir nozīmīgs ekonomiskais ieguvums visam Kurzemes reģionam, jo iepriekš bija pat atsevišķi kravu pārvadātāji un tūrisma kompānijas, kas bija spiestas izvēlēties citus maršrutus nokļūšanai Latvijā vai vispār atteikties no mūsu valsts apmeklējuma, lai izvairītos no kritiskā stāvoklī esošā ceļa,” sasniegto komentēja  U.Sesks. ”Liepājas pilsētas domes vadība vairāku gadu garumā, lai aktualizētu problēmu, sūtīja vēstules Satiksmes ministriem, VAS ”Latvijas Valsts ceļi” un citām atbildīgajām institūcijām, kā arī diskutēja par šo Latvijas ostu padomē.”

Uldis Sesks arī atgādināja, ka 2011. gadā A11 valsts autoceļa atjaunošana ieguvusi starptautisku skanējumu, kad šis jautājums tika skarts arī tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās valsts vizītes laikā Lietuvas republikā, kuras laikā Lietuvas puse izteica pamatotu kritiku par ceļa tehnisko stāvokli, kas kavē gan kravu plūsmu maršrutā Klaipēda–Liepāja, gan arī traucē tūrisma attīstību.

Portāls jau vēstījis, 2015. gada vasarā SIA ”Binders”, piesaistot apakšuzņēmējus SIA ”Ceļu, tiltu būvnieks” un SIA ”Aizputes ceļinieks”, uzsāka būvdarbus šosejas Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.–50,49. kilometrs). Projekta ietvaros rekonstruēts 23 km garš ceļš iepriekš nokalpojušās šosejas vietā līdz pat pagriezienam uz Rucavu. Būvdarbi tika pabeigti šogad augusta beigās un izmaksāja 14,97 miljonus eiro (ieskaitot PVN).

Satiksmes ministrijas izstrādātā ”Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam” paredz septiņu gadu laikā valsts autoceļos veikt vērienīgus kapitālieguldījumus. Līdzekļi paredzēti arī  autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža sakārtošanai pilnā apmērā. 2017.gadā plānots atjaunot segumu šosejas posmam 5,75 km garumā, 2018.gadā – sakārtot posmus 7,56 un 6,15 km garumā, bet 2019.gadā – vēl trīs posmus 4,25, 2,88 un 5,04 km garumā.

51Skatīt galeriju