Pagaidām vēl nav zināma Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde Aizputes Novada domei par turpmāko rīcību saistībā ar Cīravas arodvidusskolas pārņemšanu. Ministrija vēl apkopojot to pašvaldību atbildes, kurās jārisina līdzīgas situācijas.

Valsts grib atbrīvoties no funkcijas

Aizputes novada pašvaldība augustā no Izglītības un zinātnes ministrijas bija saņēmusi vēstuli, kurā tai piedāvāts pārņemt Cīravas arodvidusskolu. Deputāti domes sēdē nolēma skolu nepārņemt, kamēr nav saņemta nauda Eiropas struktūrfondu atbalstītajam projektam. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītais projekts paredz 890 tūkstošu latu vērtībā uzlabot materiāli tehnisko bāzi topošajiem automehāniķiem un galdniekiem. Ja skolu pārņem Aizputes novads, 15 procentu līdzfinansējums jānodrošina nevis valstij, kā tas ir tagad, bet pašvaldībai. Tādēļ Aizputes Novads ministrijai adresētajā vēstulē norādījis, ka izglītības iestādi principā ir gatavs pārņemt, taču tikai pēc tam, kad būs īstenots projekts – 2011. gada septembrī.

Izglītības un zinātnes ministrijā savukārt norāda – gadījumos, kad pašvaldības pārņem valsts profesionālās izglītības iestādes, kurām ir plānots atbalsts ERAF aktivitātēs, pašvaldības tiks nodrošinātas ar valsts budžeta līdzfinansējumu 15 procentu apmērā un avansu.

“Tagad sāksies pokera spēle,” prognozē Aizputes Novada domes Izglītības un sporta komitejas priekšsēdētājs Linards Tiļugs. “Tā ir milzīga laipnība piešķirt novadam tiesības uzturēt lielu arodvidusskolu, kas nav lēti.” L. Tiļugs uzskata, ka profesionālo izglītības iestāžu uzturēšana ir kārtējā funkcija, no kā valsts grib atbrīvoties.

Pavisam piedāvājumu ministrija izteikusi 18 pilsētām un 26 novadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone-Klasiņa informē, ka tagad ir jāapkopo visu pašvaldību atbildes. Katrai, kam piedāvāts pārņemt arodskolu, esot savi nosacījumi, lai to darītu. Tikai tad varēšot pieņemt lēmumu par tālāko rīcību.

Salīdzina ar māsterplānu

Ministrijas atbilde arī Aizputes novadam varētu būt zināma līdz 1. decembrim, kad valdībā jāiesniedz profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma. Tā tiek izstrādāta sadarbībā ar nozaru asociācijām un pašvaldībām, ievērojot vairākus nosacījumus. Viens no tiem ir pašvaldības viedoklis par kompleksu visa veida izglītības iestāžu tīkla attīstību un gatavību pārņemt profesionālās izglītības iestādes, uzsver D. Jansone-Klasiņa. Vēl tiek ņemta vērā demogrāfiskā situācija, izglītības iestāžu kapacitāte, materiāli tehniskā bāze, attīstības iespējas, nozaru viedoklis u.c.

Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma ietilpst plānā par izglītības sistēmas un satura sakārtošanu. Tas nepieciešams, lai efektivizētu resursu izmantošanu, veicinātu izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgum. Pavisam profesionālās izglītības sistēmas un satura sakārtošanas plānā ir četri posmi.

“Tas ir līdzīgi kā māsterplāns medicīnā. Grib atstāt tikai lielākos,” salīdzina L. Tiļugs. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Stīpniece norāda, ka 1. un 2. posma uzdevumi – mazskaitlīgo skolu slēgšana un pievienošana skolām ar piemērotām telpām un attīstītu materiāli tehnisko bāzi – jau izpildīti. Šī uzdevuma dēļ šogad krita arī Kazdangas profesionālā vidusskola, ko pievienoja Cīravas arodvidusskolai. 3. posmā paredzēts nākamgad skolas ar nepietiekamu piepildījumu nodot pašvaldībām un apvienot “zem viena jumta” ar vispārizglītojošām skolām.

Bet 4. posmā paredzēta kompetences centru izveide, programmu konsolidācija, specializācija, filiāļu izveide. Kompetenču centram jāaptver trīs un vairāk jomas, tiek ņemts vērā audzēkņu skaits izglītības jomā un kompetenču centra reģionālā pieejamība, esošā materiāli tehniskā bāze, kā arī ERAF, Eiropas Sociālā fonda un “Phare” programmas ieguldījums, kritērijus uzskaita D. Jansone-Klasiņa.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Cīravā iespējams iegūt pavāra diplomu. Pēc sludinājumiem var spriest, ka šī joprojām ir pieprasīta profesija Latvijas darba tirgū.