Grobiņniekam Edgaram neesot bijis grūti izlemt. “Pazīstami cilvēki, savējie, “motivāciju skaidro jaunais vīrietis. Viņa sieva Elīza saka: “Man gan nebija viegli. Īsti jau nebija, par ko vēlēt. Pakonsultējos ar vīru.”

No Saeimas viņi gaida, lai atrisina sāpīgos jautājumus – lielākas algas visiem, ne tikai skolotājiem un mediķiem, tāpat cenas apkurei, degvielai vajadzētu regulēt valstij, nosakot limitus.

Jaunie ļaudis iepriekš atmetuši ar roku balsošanai, taču šogad citādi.

“Politiķi pievērsa uzmanību ar saviem raidījumiem, video, vairāk pievērsās jauniešiem. Es jutos uzrunāts un vajadzīgs,”

pauda Edgars.

“Parasti visu dienu strādā, tad aizbrauc vakarā, un ir jau nokavēts,” atzinās Artūrs. “Mēs esam slikti pilsoņa pienākumu pildītāji.” Šoreiz iecirknī Lieģos viņš ieradies kopā ar sievu Montu un bērniem Aneti un Arti. Abi pieaugušie gribot balsot par Uldi Pīlēnu.

“Cerams, viņš kaut ko pamainīs. Neko jau neuzticos, bet viņa uzņēmums nobankrotējis nav, kaut ko jau izdarīs,” atzīmēja Artūrs. “Izglītības sistēmu vajag sakārtot un pārstāt mainīt,” – to no jaunās Saeimas sagaida Monta. “Citādi katrs ministrs nāk ar savām izmaiņām un nevienu līdz galam nerealizē.”

“Balsošu par tiem, kas vairāk maksās,” ejot iecirknī, sauca lieģenieks ar skaļu balsi. “Lai vispirms maksā, tad es vēlēšu!” Seniors pēc tam atmeta jokus un pastāstīja, ka vienmēr balsojot par vienu un to pašu “Tēvzemei un brīvībai” sarakstu – to viņam liekot darīt izsūtījumā pavadītie gadi.

Divi kungi pēc balss atdošanas ilgi sarunājās pie Durbes iecirkņa. “Izvēle bija nožēlojama, bet vienkārši bija jāizdara,” atzina Jānis.

“Šajā situācijā nevar pieļaut, ka ievēl kaut kādas nenopietnas tantiņas. Tad mums ir vāks visiem.”

Abi vīri sprieda, ka Latvijā esot liela piektā kolonna, kā arī pirms vēlēšanām “peld ārā vecās zivis, un tad jau saprotams, ka kaut kas nav kārtībā”. Aizdomīgi durbeniekiem šķitis arī tas, ka valdība nedēļu pirms vēlēšanām atrod pusmiljardu eiro apkures un citu izdevumu kompensācijai.

Cimdeniekos no mājas iznākušais Raimonds Urkauskis bija ļoti saskumis. Gaidījis pašvaldības autobusu uz iecirkni Grobiņā, bet sapratis, ka aizmirsis brilles. Gājis pakaļ, bet atgriezies aptvēris, ka nokavējis, jo citu gaidītāju vairs nebija. “Jābrauc tad uz Liepāju, ko citu,” pārliecināts teica vīrietis. “Dabiski, ka vajag balsot. Tā taču nevar – bez vēlēšanām iztikt!” Raimonds bija izvēlējies “Jaunās vienotības” sarakstu, iecirknī domāt viņam vairs nevajadzēšot.

Vērgalei vairāk nekā 500 nobalsojušo ir daudz, atzina iecirkņa sekretāre Gunta Laumane. “No rīta puses līdz pat trijiem, četriem bija ļoti daudz, veidojās pat 30 cilvēku rinda,” viņa pastāstīja.

Divas vērgalnieces pēc balsošanas jutās pacilātas un apmierinātas. Anitas Vinteres lēmums bijis atlikts uz pēdējo brīdi. “Apkārtējo viedoklim bija izšķirošā loma,” – tā viņa izdarījusi izvēli. Broņislava Vintere gan izlēmusi iepriekš, bet sarakstā nav bijis to cilvēku, kurus redzējusi televīzijā. “Tad man paskaidroja, ka tie startē citur, bet mana balss arī tiks tam sarakstam,” viņa teica.

Medzes kultūras namā vēl piecas minūtes pirms iecirkņa slēgšanas iesteidzās pēdējie balsotāji. Parasti te atnākot nedaudz pāri 400 vēlētāju, bet šoreiz tikai dažu cilvēku pietrūkst līdz 700, atklāja iecirkņa priekšsēdētāja Vija Bērziņa. Uz Kapsēdi braukuši balsot no Liepājas, no Karostas, kur vēlētājiem negribējies stāvēt garā rindā. “Kaut nu apzinīgums nepazustu līdz nākamajai reizei,” novēlēja V. Bērziņa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.