Seminārs par ķiploku un zemeņu audzēšanu trešdien pulcēja
pilnu Kazdangas Kultūras centra zāli. Noklausīties Lauku konsultāciju un
izglītības centra vecākā speciālista Imanta Missas stāstījumu bija ieradušies
zemeņu audzētāji pat no Jūrkalnes.

“Kur rīko, tur jābrauc. Tuvāk nav,” ziemupnieks Roberts Saulītis
skaidro, kādēļ nolēmis braukt tik tālu ceļu. Piemājas saimniecībā
“Vecvagari” audzējot visu ko, pa laikam arī zemenes. “Kaut ko
jau paši zinām, bet katrs seminārs ir izdevīgs,” vīrietis vērtē. Par LLKC
organizētajām mācībām Kazdangā nav jāmaksā.

Pirms neilga laika nacionālā līmenī notika diskusija par to, kādēļ ķiplokus
Latvijā lielā apjomā ieved no Ķīnas, kādēļ neaudzējam paši. “Ķiplokus ir
grūti audzēt. Aug tādā vietā, kur agrāk audzis. Ja nopērk stādu materiālu, lai
ieaudzētu, vajag laiku,” stāsta R. Saulītis. Iestādot jaunā vietā, ķiploki
varot arī neaugt.

Agrāk R. Saulītis vairāk nodarbojies ar ziedu audzēšanu. Zemeņu saimniecībā
neesot daudz. Mazliet “Polka” un mazliet “tāda šķirne, kas
līdzinās meža zemenēm”. Pārsvarā ogas audzē pašu patēriņam, taču, ja kaut
kas paliek pāri, aizved arī uz tirgu. “Vecums liels, veselības nav.
Citreiz visu uzkultivē un stāda atkal nākamgad,” atklāj saimnieks.
Pārsvarā piemājas saimniecībā nodarbojas ar “zupas sakņu” audzēšanu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21. marta numurā.

#kvards-20140321-06#