Lai mudinātu valdību apstiprināt zemes iegādes
kritērijus, šonedēļ lauksaimnieki tika aicināti protestēt pie Ministru kabineta
ēkas. Kooperatīva “Vērgale-1” izpilddirektors Ēriks Lūks, tāpat kā
citi laikraksta aptaujātie zemkopji, uzskata – aizliegumam
pārdot laukus ārzemniekiem nu jau vairs nav nekādas jēgas.

Otrdien, kad notika protests pie valdības ēkas, tika pieņemti grozījumi
likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Lauksaimniekus pārstāvošās
organizācijas tos publiskajā telpā dēvē par kritiski svarīgiem. Jau rakstīts,
ka maijā beidzas pārejas periods un zemes tirgus būs atvērts visiem Eiropas
Savienības pilsoņiem. Pret to tiek vākti paraksti arī iniciatīvā manabalss.lv.

Tomēr Ē. Lūks neuzskata, ka ierobežojumiem tagad vairs ir kāda būtiska
nozīme: “Viss jau ir izdarīts. Visas ejošās zemes te jau ir pārdotas.
Droši vien nāk atpakaļ baronu laiki. Zeme piederēs vāciešiem, un latviešu
zemnieki, kas gribēs, varēs nomāt no viņiem. Jautājums ir tikai viens: kam tas
augšā ir izdevīgi?” Publiski redzamās aktivitātes ir tikai darbības
imitācija, izpilddirektors piekrīt vairāku citu Liepājas puses lauksaimnieku
viedoklim.

Kooperatīvs “Vērgale-1” kopumā apsaimnieko vairāk nekā 800
hektāru zemes. No tiem tikai 150 hektāru ir īpašumā, pārējais tiek nomāts.
“Kopējā platība mums ir astoņsimt, deviņsimt hektāru, ja atkal nākamo
platību neatņem vācieši,” nosaka Ē. Lūks. Šai ziņā smaga situācija esot
gan Vērgales, gan Medzes pagastā. “Šeit mums ir trīs vācieši. Tie maksā
lielas summas.” Turklāt viņi nespēlējot pēc godīgiem noteikumiem.

Zināms, ka kooperatīva vairākus gadus apstrādāta zeme vāciešiem pārdota par
2800 latiem hektārā. Taču oficiāli zemesgrāmatā parādoties, piemēram, 1000 –
1500 latu. Tas nozīmē, ka daļu naudas samaksā uz rokas. “Mēs ar to
nevaram cīnīties, jo mums viss iet oficiāli,” uzsver kooperatīva
izpilddirektors. “Es cilvēkus nevainoju, viņiem galvenais ir saņemt
vairāk.”

Taču vietējam zemes pircējam tas apgrūtina iespējas saņemt kredītu. Ja
darījumu summas oficiāli ir mazākas nekā patiesībā, novērtētāji nosaka zemāku
īpašuma vērtību. Banka piešķir 80 procentu, pārējais jāpiemaksā pašiem.
“Kā mēs varam maksāt divtūkstoš astoņsimt, ja novērtē, piemēram, par
diviem tūkstošiem? Tūkstotis latu tad mums jāpiemaksā!” Ē. Lūks skaidro,
ka vērgalnieki to nevar atļauties.

Nomnieka pirmpirkuma tiesības tiekot apietas ar agresīvām metodēm.
“Man īpašnieks pasaka – rīt no rīta naudu uz galda, un zeme būs jūsu. Ja
nebūs, pārdošu vācietim. Viņš godīgi savas līgumsaistības ir izpildījis,”
Ē. Lūka balsī ieskanas ironija. “Un tie, kas iet pie cilvēkiem un burtiski
spiež pārdot, ir mūsu pašu kangariņi.
Zinu, ar kādām metodēm viņi strādā. Vīram sieva nomirusi. Zeme paliek. Nepilnu
nedēļu pēc bērēm vāciešu pārstāvji klāt. Vīrelim noliek naudas paciņas uz galda
– tā ir rokas nauda, zemi taču pārdosi, vai ne?”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23. janvāra numurā.

#kvards-20140123-06#