Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Paši vien tā sirsnīgi atzīmē barikāžu atceres 31.gadadienu Vecpilī

Stāv vīri kā akmens – cieti pret meliem, varu un viltu. Simtiem sakurtu sārtu pret janvāra debesīm liesmo – tie ir Tavi goda vārti, slēgti ar tautas dziesmu. Tiem vīriem, kam rokās Tavs karogs celts – tā Latvija ir Tava brīvība.

Paši vien tā sirsnīgi atzīmē barikāžu atceres 31.gadadienu Vecpilī
“Neatkarīgi no tā, kur 1991. gada barikāžu laikā katrs bijām, galvenais ir kopā būšana par spīti visam! Arī šodien esam mazs pulciņš, bet turamies kopā par spīti visam. Mēs, vecpilnieki, esam viens no akmeņiem tai stiprajā mūrī,” uzsver barikāžu atceres pasākuma rīkotāja Vecpilī Inta Dreimane. Aktīvākie tā laika un šodienas vecpilnieki, no kuriem daļa dzied folkloras kopā “Dižlāņu īve”, 20. janvārī pulcējās pie barikāžu simbola – ugunskura. (Foto: Ģirts Gertsons)
21.01.2022 06:00

Liene Kupiča

"Kurzemes Vārds"

Trešdienas vakarā, domājot par Barikāžu atceres pasākuma norisi, šīs dzejas rindas atradusi Vecpils kultūras dzīves organizatore Inta Dreimane. Lai arī ārā stiprs vējš un sniegputenis, 20. janvāra rīta pusē, skanot ugunskura liesmu un vietējās folkloras kopas dziedātām patriotiskām dziesmām, Vecpils Dižlāņu muižas parkā kopā sanāca vecpilnieki, kuri, ja ne piedalījās, tad spilgtā atmiņā palicis barikāžu laiks.

Ar dziesmām, ugunskuru, tēju un maizītēm

Ik gadu bijušajos astoņos novados un arī valstī 20.janvārī neatkarīgi no tā, vai darba diena vai nedēļas nogale, barikāžu dalībniekus aicināja uz vērienīgām kopā sanākšanām ar domu, lai 1991. gada janvārī piedzīvoto un palikušās atmiņas nostiprinātu un apdomātu, ko no tā esam mācījušies un kas svarīgs mūsdienās.

Pandēmijas ietekmē atceres pasākumi un tematiskās tikšanās var notikt vien šaurā lokā. ”Arī mēs jau laiku iepriekš tieši šodienā bijām ieplānojuši mazu pasākumiņu – paši vien, lai ir tā sirsnīgi un mīļi. Kā toreiz tajā laikā, pirms 31 gada – ar ugunskuru, svecēm, siltu tēju un maizītēm,” teic I. Dreimane.

”Mūsu folkloras kopā ”Dižlāņu īve” ir dalībnieces, kuras piedalījās barikādēs vai emocionāli bija ļoti tuvu tā norisei, izdomājām – sanāksim parkā un padziedāsim.”

Pensionāre un aktīviste Lilija Ločmane uz kopā sanākšanu ierodas ar dziesmu ”Šeit ir Latvija, šeit ir Vecpile, šeit ir mūsu tēvu dzimtene!” Bet Ināra Genese atsaukusies pasākuma rīkotājas aicinājumam atnest pagali barikāžu simbolam – piemiņas ugunskuram.

Folkloras kopas vadītāja Antra Arnolda pastāsta, ka Atmodas laikā un barikāžu laikā bija raksturīgi un paši dalībnieki notikumu epicentrā dziedāja dziesmas, kurās lūdza palīdzību augstākiem spēkiem un Dievam. ”Dziedāja dziesmas no sentēviem, ko nedrīkstēja. Pa kluso cilvēki pārmaiņu laikā klausījās rietumvalstu radio un pāri okeānam Ilmāru Dzeni,” viņa atgādina.

Vecpilnieki pirmajās rindās

Lai arī nav folkloras kopas dalībnieks, tomēr ar savu vīrišķīgo balsi leģendārās Atmodas laika spēka dziesmas ”Palīdzi, Dievs!” un pirmās Latvijas laika patriotiskās ”Še, kur līgo priežu meži” dziedājumam pievienojas arī barikāžu dalībnieks vecpilnieks, zemnieks, bijušais Durbes novada domes deputāts Ludvigs Jerumanis.

Viņš barikāžu atceres pasākumā piedalās pirmo reizi. ”Iepriekš nekad tā nesanāca laika, bet, ja pasākums notiek tepat, pie pašām mājām, kāpēc gan man nebūt kopā ar savējiem?” Viņš 1991. gadā Vecpili bijis agronoms. Uz barikādēm braukt pulcinājis un impulsu devis automehāniķis Ilgvars Kārkliņš.

”Atceros tos desmaižu kalnus, ko mums sadeva līdzi no ēdnīcas, kā mūs braucienā pavadīja! Mēs uz Rīgu braucām pašā sākumā – 14.janvārī. Mērķis bija Doma laukums, bet aizbraucot tur bija jau pilns.

Tad vecpilniekus aizsūtīja uz Zaķusalu. Pēdējie atbraucām, bet bijām pirmajās rindās,” atmiņās padalās dalībnieks.

Viņš uzsver, ka liels nopelns barikādēs bija arī sievietēm. ”Viņu bija pietiekami daudz!” uzsver L. Jerumanis. ”Es tolaik dispečeros strādāju! Bez manis jau nekas nevarēja notikt!” teic viena no dalībniecēm I. Genese. Viņai satikšanās reizē ar L. Jerumani daudz kas pārrunājams un viens otram, ja kāda atmiņa vairāk pagaisusi, pārjautā – kā tad īsti tur bija.

Bez bailēm arī skaisti satikšanās stāsti

Savukārt Solvita Aigare, Vecpilī un bijušajā Durbes novadā zināma kā pedagoģe un teātra pulciņa vadītāja, par vecpilnieci kļuva tieši pateicoties barikādēm, kur satika savu vīru Jāni Aigaru, Vecpils bibliotekāru. ”Es esmu rīdziniece. Strādāju grāmatu palātā, tā atradās Anglikāņu ielā. Tur tieši bija viena no divām ieejām Vecrīgā, nacionālajā bibliotēkā bija ēdināšanas punkts, nesām vīriem ēst. Līdu cauri betonu mūriem, ieejas spraugas kļuva arvien šaurākas,” stāsta S. Aigare.

Viņa atceras, ka visbaisākā sajūta bijusi un bailes piemeklējušas, kad noskanējušas sirēnas un bijis paziņojums, ka sievietēm un bērniem no Vecrīgas jāevakuējas. ”Virs galvām lidoja helikopteri!” viņa piezīmē.

Tas, kā satikusi savu vīru, viņa uzsver, ka tas ir pārāk personīgs stāsts. ”Taču zinu, ka ir vairāki tādi skaisti satikšanās stāsti,” teic S. Aigare. Vecpilnieki zina, ka viņas vīram Jānim vienlīdz svarīgs ar atzinībām un ordeni un nosargāto Latvijas valsts neatkarību ir vēl viens apbalvojums – viņa satiktā un uz Vecpili atvestā Solvita.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz