Patlaban tikai Liepājas rajona pašvaldības teritorijas attīstības plānā ir paredzējušas iespēju vēja parku būvniecībai. Tā minēts Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra veiktajā pētījumā “Atjaunojamā enerģija. Vai Latvijai ir ģenerālplāns?”, kas prezentēts pērn decembrī. Latvijas valdībai arī nav nopietna plāna vēja parku veidošanai, teikts pētījumā.

Zibens novedēji pagasta malās

Dunikas pagasta teritorijas plānojumā iespējamās vietas vēja ģeneratoriem iezīmētas pagasta malās, sacīja Dunikas pašvaldības vadītājs Andis Rolis. Citviet turpat blakus iezīmētajām teritorijām esot arī lauksaimniecības zeme, kur ļaudis varēšot mierīgi “ganīt, pļaut, sēt un art”.

Interesi par vēja ģeneratoru celtniecību Dunikas pagastā uzņēmēji esot izrādījuši jau pirms kāda laika, bet viņu plānus izjaukušas finansiālas problēmas. Tagad vēja parku celtniecību pagastā plānojot SIA “Energo Wind”. Visām vietām, kurās tas varētu notikt, pašreiz tiekot izstrādāti detālplānojumi. Tādu vietu ir ap 20. Pēc tam, kā to paredz likumdošana, būs arī sabiedriskā apspriešana.

Dunikas pašvaldība ir apmierināta ar sadarbību, kāda ar uzņēmējiem no SIA “Energo Wind” izveidojusies, saka Pagasta padomes priekšsēdētājs. Esot bijusi arī uzņēmēju tikšanās ar iedzīvotājiem. Turklāt pašvaldība arī esot sekojusi līdzi tam, kā “Energo Wind” ar zemes īpašniekiem slēdz zemes nomas līgumus, lai viss būtu juridiski korekti. “Visu, ko vien varējām iedomāties, iekļāvām savās prasībās uzņēmējiem,” saka A.Rolis. “Lai nekas no esošā netiktu samaitāts, lai nekļūtu sliktāk, lai būtu tikai labāk.” Tā, piemēram, vēja parkus ceļot, nedrīkst aizlaist postā meliorācijas sistēmas.

Dunikā plānotie vēja ģeneratori paredzēti lielāki nekā Grobiņas pagasta vēja parkā, zina teikt A.Rolis. Grobiņā to augstums ir 77 metri.

Par vēja ģeneratoru drošību cilvēkam A.Rolis nešaubās. “Tas ir elektromotors. Un savs elektriskais lauks tāpat ir ap katru elektroierīci, ap katru kabeli. Nezinu, vai, pagasta nomalē novietots, tas kādam traucētu.” Kā vēl vienu vēja parku plusu A.Rolis min, ka tie var kalpot par zibens novadītājiem, pasargājot no negaisu sekām ēkas.

Dunikas pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka savi elektrības avoti Latvijai ir vajadzīgi un vēja ģeneratori ir risinājums, mazāk kaitīgs, piemēram, par ogļu spēkstaciju.

Monitorings par bojā gājušiem sikspārņiem

Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē pašreiz no jauna neesot nonācis neviens iesniegums par vēja parku celtniecību, saka pārvaldes Atļauju daļas vecākā eksperte Rita Maisiņa. Bet pašlaik pārvaldē top tehniskie noteikumi vēja parkam Sakas novada Rīvas karjerā. Tam ir jau izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, tāds jāveic par visiem ģeneratoriem, kas pārsniedz 20 metru augstumu, un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja pozitīvs atzinums. Rīvā plānots būvēt piecus vēja ģeneratorus, kuru kopējā jauda būtu 10 megavati. Iespējamais rotoru augstums varētu būt līdz 100 metriem. Pēc tehnisko noteikumu izstrādes var sākties projektēšana.

Vides pārraudzības valsts birojs savā atzinumā par plānoto Rīvas vēja parku iekļāvis prasību pēc tā uzcelšanas veikt putnu un sikspārņu bojāejas monitoringu, norāda R.Maisiņa. Tas esot nepieciešams, lai pilnveidotu šādu objektu būvniecībai izvirzāmās prasības, jo līdz šim jautājums par lidoņu un rotoru līdzāspastāvēšanu Latvijā neesot pētīts.

Taču par Grobiņas vēja parku, kas sāka darboties 2002.gada beigās, Reģionāla vides pārvalde neesot saņēmusi nekādas sūdzības par to, ka no ģeneratoru darbības cietuši dzīvnieki.

Atvēl degradētas teritorijas

Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons SIA “Vēju enerģija”, kas plāno celt ģeneratorus Rīvā, nosauc par nopietniem uzņēmējiem. Par visiem šās jomas interesentiem tā nebūt nevarot teikt. Par Rīvas vēja parku jau notikusi sabiedriskā apspriešana, un pašvaldība, nesaņemot nekādas iedzīvotāju sūdzības, pērn decembrī pieņēmusi lēmumu, ka ļauj uzņēmumam tur strādāt.

Pašvaldībai piederošais Rīvas karjers ir viena no trim vietām, kas novada teritorijas plānojumā iezīmēta kā vieta, kur iespējams būvēt vēja parku. Vēl Novada dome ļautu to darīt pamestajās darbnīcās pie bijušās Sakas Pagasta padomes un Strantē, līdzās pamestai fermai. Pēdējais minētais zemes gabals pieder privātpersonai.

“Tāds bija mūsu mērķis – atvēlēt šim nolūkam degradētas teritorijas,” saka U.Kristapsons. Interese no uzņēmējiem esot milzīga. “Lielākoties visiem gribas celt pie jūras, bet to neļaujam, tas nav mūsu mērķis.”

Pašvaldība no Rīvas vēja parka gadā iegūs ap trijiem tūkstošiem latu. Vienošanās ar uzņēmējiem paredz, ka par katru propelleru “Vēju enerģija” novadam maksā tūkstoti eiro.

Uzziņai

– Patlaban Latvijā kopējā saražotajā elektroenerģijas apjomā tikai aptuveni viens procents tiek saražots no vēja.
– Pēc 2010.gada, kad tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija, importētās enerģijas apjomu, kas ir 34 procenti no visas Latvijā patērētās elektroenerģijas, nākšoties aizstāt ar enerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem resursiem.
– Aprēķini rāda, ka Latvijā ražot enerģiju no vēja ir komerciāli izdevīgi. Taču valdībai jāatsakās no atsevišķu interešu grupu lobēšanas.
– Vēja enerģija Latvijā nekad nekļūs par galveno enerģijas avotu, taču tās attīstīšana var palīdzēt nodrošināt enerģētisko neatkarību un tikt izmantota kā viens no atjaunojamās enerģijas resursiem.

Pēc Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra datiem

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”