Apmēram pēc diviem gadiem visa Priekules ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma būs saslēgta vienotā tīklā, pastāstīja Priekules Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Modris Baumanis. Tiesa, viņu piesardzīgu dara finansēšanas kārtības maiņa, kas paredz lielāku pašvaldības ieguldījumu projektā.

Jau izsludina konkursu būvniekiem

Līdz šim Priekulē darbojās vairāki atsevišķi tīkli, piemēram, pilsētas centrā un bijušās paju saimniecības teritorijā. Projektā domāts sistēmu pārveidot, lai padarītu to efektīvāku.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts Priekulē paredz mainīt ūdensvadu tīklus apmēram četru kilometru kopgarumā, par plānoto stāstīja M.Baumanis. Pilsētā no jauna tiks būvētas arī attīrīšanas iekārtas. Līdz šim Priekulē bijušas trīs atsevišķas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, kas nav pietiekami efektīvi darbojušās. Tādēļ tagad jaunā vietā tiks būvētas vienas, bet jaudīgas.

Resursi drīz varētu beigties arī vairākus gadu desmitus vecajiem ūdens ieguves urbumiem, tādēļ projektā arī tos paredzēts ierīkot no jauna. “Pie mums ūdenim ir mazliet paaugstināts dzelzs saturs, tādēļ nepieciešamas arī atdzelžošanas iekārtas,” piebilda M.Baumanis. Pēc šīs rekonstrukcijas pilsētas ūdensapgādes nodrošināšanai vairs nebūs vajadzīgi ūdenstorņi, to vietā būs rezervuāri uz zemes.

Plānots, ka rekonstruētā ūdenssaimniecība ekspluatācijā nododama 2010.gada sākumā. Pašlaik izsludināts iepirkumu konkurss firmām, kas veiks būvdarbus.

Priekulnieki ir dalībnieki valsts atbalstītajā “14 Kurzemes reģiona pilsētu ūdenssaimniecības attīstības projektā”. No Liepājas rajona tajā iesaistījusies arī Aizpute, Grobiņa un Vaiņode.

Valdība maina nosacījumus

Bet pagājušā gada nogalē Ministru kabinets mainījis projekta finansēšanas nosacījumus, pastāstīja M.Baumanis. Sākotnēji bija plānots, ka pašvaldības ūdenssaimniecības sakārtošanā līdzekļus iegulda Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, valsts un pašvaldības attiecīgi 85 procentu, 10 procentu un piecu procentu apjomā. Taču pēc pašreizējās kārtības uz pašvaldības pleciem būs 15 procenti visa projekta summas.

“Mums ir divas iespējas – domāt, kur ņemt šo naudu, vai aizstāvēties, ka šādi nosacījumi nav īsti godīgi,” pauda M.Baumanis. Tādēļ Priekules dome nosūtījusi vēstules Latvijas Pašvaldību savienībai, Kurzemes Plānošanas reģionam, Ministru kabinetam un Vides ministrijai, kurā ierosina finansēšanas kārtību pārskatīt tā, lai projekta dalībnieki adekvātu maksājumu daļu tomēr saņemtu arī no valsts. Jo Latvijas ūdenssaimniecības sakārtošana līdz 2013.gadam ir viens no uzdevumiem, ko paredz valsts politika.

Noskaidro, ko var atļauties

No četrām projektā iesaistītajām pašvaldībām Priekule pašlaik ir tikusi vistālāk. Aizputē, Grobiņā un Vaiņodē notiek projekta finanšu analīzes aktualizācija – vienkārši sakot, par jaunu tiek noskaidrots, cik kura pašvaldība var atļauties tērēt savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanai. Tas nozīmē, ka pagaidām vēl nav pilnīgi skaidrs ne par katras pašvaldības ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējām izmaksām, ne to, cik liela daļa no tām būs jāmaksā pašvaldībai. Priekule finanšu aktualizāciju jau agrāk bija veikusi par saviem līdzekļiem, pārējās pašvaldības šai lietā atbalstījusi valsts. Tā ir tāda minimāla pretimnākšana no valsts puses, uzskata Vaiņodes pašvaldības projektu koordinators Oskars Zvejs.

Arī vaiņodnieki par pārmaiņām ceļā uz projekta īstenošanu nav priecīgi. “Pie projekta strādājam jau kopš 2002.gada, ar tā laika cenām jau sen būtu visu izdarījuši,” sacīja O.Zvejs. Viņš vēl nezina, kā pašvaldība rīkosies, ja pēc finanšu analīzes aktualizācijas izrādīsies, ka pašvaldības līdzfinansējums būs lielāks nekā sākotnēji domātie 10 procenti. “Bet plinti krūmos mēs nemetam. Citi pieļauj, ka varētu projektā ko samazināt, bet mums ko samazināt nemaz nav,” sacīja O.Zvejs. Vaiņodē paredzēts veidot divus jaunus urbumus, atdzelžošanas staciju, kā arī jaunu ūdensapgādes tīkla mugurkaulu, kas visus vecos tīklus saslēgtu vienotā sistēmā.

Tam, ka valsts būtu atteikusies no piedalīšanās projekta finansēšanā, nepiekrīt Aizputes Komunālā uzņēmuma vadītāja Vēsma Martuzāne. Jo ES Kohēzijas fonda līdzekļus jau tāpat apsaimnieko valsts. Tiesa, V.Martuzāne uzskata, ka projekta īstenošanas gaita ir sarežģījusies.

Aizputei līdzfinansējums tās apmēram 3,7 miljonus latu vērtajā projektā varētu pieaugt līdz 30 procentiem.

“Tas velkas ilgi, bet nekā sarežģīta tur neredzu,” savukārt sacīja SIA “Grobiņas siltums” direktore Biruta Skujiņa. Šis uzņēmums koordinē projektu Grobiņā. Par to, cik liels varētu būt pilsētas līdzfinansējums apmēram 3,5 miljonu latu lielajā projektā, B.Skujiņa vēl neņēmās spriest. Pilsētā projekta ietvaros paredzēti jauni dziļurbumi, ūdens kvalitātes uzlabošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā arī cauruļvadu tīklu nomaiņa.

Lielākām pašvaldībām šīs izmaiņas, iespējams, arī nav tik būtiskas, bet mazākām tas varētu radīt problēmas, uzskata O.Zvejs.

Uzziņai

Kohēzijas fonds ir viens no ES reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības.

Tas izveidots, lai finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus (projektus) vides aizsardzības un transporta jomā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”