Gaišbrūni teliņi sagūluši kopā aplītī, bet tauru govis gabaliņu tālāk skrubina īso, vēl pieticīgo zālīti. Sabļaustās caurceļotājas zosis, vītero cīrulis. Savvaļas zirgus gan jāiet meklēt kilometru tālāk, tie sabriduši ezerā un plūc vissulīgāko pirmo zāli. Divi šīgada kumeliņi cieši turas mammām pie sāniem. Ik pa brīdim pāri ezeram atskan dūkoņa – tur savā pudelē pūš lielais dumpis. Tādas ir aprīļa tēlu un skaņu gleznas Papes dabas parkā. “Šogad viss notiek ļoti vēlu,” pirmo mazuļu nākšanu pasaulē vērtē gide Sarmīte Sedliņa.

Tikai aprīļa sākumā dabas parkā beiguši piebarot lielos zālēdājus. Trīsreiz nedēļā tauriem un zirgiem veda sienu, jo dzīvniekiem nepietiek ar to, ko var atrast. Lieldienās šogad bija atskrējuši tikai divi teliņi, lai gan citus gadus klāt ir arī kumeļi un mazo birums kopumā jau ir lielāks. Dabas parka daļā, kas pieejama apmeklētājiem, mitinās 37 savvaļas zirgi un 38 tauri ar mazuļiem, kuru skaits vēl pieaugs.

Pēc aizvadītās ziemas bijis daudz kritušo dzīvnieku, stāsta S. Sedliņa. Dzīvnieki arī vienkārši kļūst veci, taču šoziem izšķiroši bijuši mainīgie laika apstākļi. “Pierod pie siltuma, bet tad uznāk mīnus 15 – 20 grādi. Tad ir, kā ir. Bet dabīgajai atlasei jābūt, jo dzīvnieku ir ļoti daudz, tie ganās arī Papes pusē un polderu pļavās.” No jauna selekcionētajiem tauriem un savvaļas zirgiem bieži par sevi liek manīt mājas govju un zirgu gēni. Pēc sugas pazīmēm, tauram ir jābūt tumšam ar gaišu muguru un tādiem kā balinātiem matiem pie ragiem. “Šie izmirušie dzīvnieki ir Vācijā selekcionēti no jauna. Kaut kas jau atšķiras. Kādai govij nav gaišās spalvas, citai ar ragiem ir, kā ir – nav uz augšu,” stāsta gide. Polijā selekcionētajiem savvaļas zirgiem mēdz parādīties baltas zvaigznes pierē vai ruda spalvas krāsa. “Rudais nodzīvoja tikai trīs gadus, tas jau bija ģenētiski ieprogrammēts, ka viņš nevar izdzīvot savvaļā. Pirmais dzīves gads parasti ir izšķirošais. Vai nu pārcieš pirmo ziemu, vai ne. Ilgākais – divi vai trīs gadi. Tad var saprast, vai būs dzīvotājs. Ja gēni atšķiras, tad neiztur ziemu, lai arī tā ilgst divas trīs nedēļas,” dabas skarbo atlasi skaidro Sarmīte.

Dara labu darbu “Mēs jau esam uzlikti uz acīm,” uz tauru mammu norāda S. Sedliņa. Govs patiešām skatās uz apmeklētājiem ļoti vērīgi. “Buļļus nekas īpaši neuztrauc. Tauriem mammas sargā bērnus. Tās kļūst tramīgākas, kad piedzimst pirmie mazuļi. Teikšu, ka šogad vēl ir rāmas. Protams, viņas ir jau pieradušas. Kā nekā būs 15 gadi apkārt. Nākamgad dabas parkam būs svētki – apritēs 20 gadi, kopš te ganās savvaļas zirgi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. aprīļa numurā.

#kvards-20180427-06#

20Skatīt galeriju