liepajniekiem.lv
Lai gan vietējie velotrases izveidi atbalsta, pašlaik izvēlētā vieta pie viesu nama “Āķagals” esot neatbilstoša vairāku iemeslu dēļ, turklāt iedzīvotāji pauž aizdomas par potenciālā sponsora nodomiem.
Vieta it kā nav principiāla
Asfalta velotrases izbūve Pāvilostā pirmoreiz apspriesta pirms septiņiem gadiem. Toreiz domāts to veidot Kalna ielas galā, taču, kā apgalvoja ”We Build Parks” pārdošanas direktors Artjoms Smirnovs, tolaik no pilsētas vadības puses neesot bijusi interese.
Savukārt šoreiz parādījusies iespēja velotrases izbūvei finansējumu gūt no sponsoriem, turklāt pašvaldība lūgusi padomāt ne tikai par velotrases lietotājiem, bet arī par tiem, kas gribētu izmantot vēl citas aktīvās atpūtas iespējas. Šī iemesla dēļ bija jāizveido aktīvās atpūtas parka vizualizācija konkrētā vietā.
A. Smirnovs uzsvēra, ka vieta pie viesnīcas “Āķagals” neesot gala variants, bet līdz šim citu variantu neesot bijis.
”Vai esam runājuši ar Dabas aizsardzības pārvaldi? Nē! Vai esam analizējuši citas vietas? Nē!”
viņš apstiprināja, atbildot uz iedzīvotāju pārmetumiem par izvēlēto vietu.
Iedzīvotāji vēlējās zināt, kurš tad sākotnēji izvirzījis tieši “Āķagalu”. A. Smirnovs to neatceroties, bet ar kādreizējā Pāvilostas novada pašvaldības projektu koordinatori Vizmu Ģēģeri ilgu laiku runāts par Kalna ielas galu, līdz izskanējis izteikums, ka Dabas aizsardzības pārvalde to varētu neapstiprināt tur esošā biotopa dēļ.
Uz neprecizitātēm A. Smirnova stāstījumā norādīja kādreizējais Pāvilostas novada pašvaldības vadītājs Uldis Kristapsons. ”Mēs tikāmies pirms septiņiem gadiem, un jūs paši nācāt ar iniciatīvu, ka būvēsiet Kalna ielā. Tad vēl nebija sponsora X un jūs cerējāt uz pašvaldības finansējumu. Ja nemaldos, runa bija par kādiem 100 tūkstošiem eiro, bet pašvaldībai tādas naudas nebija. Tad uzradās sponsors X. Es domāju, ka viņu zinu, un domāju, ka jūs arī tautai nosauksiet, kas tie par sponsoriem ir.
Jūs nācāt vēlreiz pirms trīs gadiem, bet tas jums no atmiņas pazudis.
Tad izvēlējāties vietu pie “Āķagala” – jūs izvēlējāties! Mēs aizgājām, izstaigājām, un es teicu, ka pēc spēkā esošās likumdošanas tas vienkārši nav iespējams, jo tā ir krasta kāpu aizsargjosla. Tad jūs nācāt vēlreiz, gribējāt vēl kaut kā pārliecināt.
Mēs ielikām to jautājumu komitejas sēdē un noairējām – nevis tāpēc, ka mums nepatika, bet mēs jums piedāvājām stadionu. Pēc kādas nedēļas informējāt, ka sponsors X teicis, ka, ja ne tur, tad stadionā arī ne. Tie bija jūsu vārdi,” uzsvēra U. Kristapsons, paužot izbrīnu, kāpēc pašvaldība vispār ļāvusi apspriest vietu pie “Āķagala”.
Arī pāvilostnieks Uldis Asaris, izstudējis Pāvilostas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, pauda, ka aktīvās atpūtas parka izveide piejūras teritorijā nav atļauta. “Vecajā Pāvilostā ir kategoriski aizliegta asfalta izmantošana. Ir diezgan stingri uzrādīts, ka Pāvilostas vecajā zonā jāsaglabā tai raksturīgā dabas vide – reljefs un piekrastei raksturīgā zaļuma teritorija. Tas, ko jūs piedāvājat, vienkārši neiet kopā ar reljefa un zaļumvietas saglabāšanu.
Šeit 100 procenti cilvēku ir atnākuši tikai tāpēc, ka jūs objektu vēlaties izvietot konkrētajā vietā, un acīmredzot tas ir sponsora uzstājīga lūguma dēļ,”
viņš teica.
A. Smirnovs norādīja, ka šis objekts esot pirmās klases būve, kurai vajadzīgs tikai paskaidrojuma raksts.
Pāvilostas kultūras darba organizatore Silva Vārsberga vērsa uzmanību uz to, ka zaļā zona vecajā Pāvilostas galā jau tā palikusi neliela. “Ja rīko pasākumus, tā ir vienīgā vieta. Viss ir apbūvēts! Kāpēc ir vēl kaut kāds betons jālej zaļajā zonā?” viņa pauda neapmierinātību.
Uz to A. Smirnovs atbildēja, ka vieta nav akmenī kalta un tā neesot principiāla ne viņam, ne sponsoram, taču, ja velotrase tiks veidota pie stadiona, sponsora atbalsta nebūs. Viņaprāt, stadiona trasi nepieciešams rekonstruēt – valstī tas daudzviet tiekot darīts, bet tie attiecīgi būtu citi projekti.
Kad vietējie iebilda, ka vietas izvēle tomēr izklausās pēc principiāla jautājuma, A. Smirnovs atzīmēja: “Principiāls – neuzbūvēt stadionu.”
Svarīgāks ir sponsors vai vietējie?
Pāvilostniece Sanija Bērziņa jautāja, kāpēc sponsors vēlas trasi veidot tieši pie jūras un kāpēc tieši šādu, nevis, piemēram, volejbola tīklu, kas publiski neesot pieejams. “Vēl jūs uzsverat, ka šis ir vasaras objekts, bet mēs visi zinām, ka te uzturas cilvēki arī citos gadalaikos. Kas tad notiks ar objektu pārējā laikā?” viņa jautāja.
“Man nav sponsora, kurš atbalsta sporta infrastruktūru. Finansētājus interesē aktīvās atpūtas zona, kas ir pie jūras,” norādīja A. Smirnovs. “Tad jūs priekš viņiem būvēsiet vai visiem?” jautāja Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova.
“Ja viņi gribētu uztaisīt privātu trasi, tad uzbūvētu to savā pagalmā. Mēs runājam par objektu, kurš būtu pieejams visiem iedzīvotājiem.
Sponsoram, protams, ir kāds ieguvums – radīt labu tēlu kompānijai. Vai sponsors gaida finansiālu atdevi? Nē,” skaidroja A. Smirnovs, norādot, ka aktīvās atpūtas parku var izmantot arī citos gadalaikos, ja iedzīvotājiem ir vēlēšanās.
Pāvilostniece Elīna Tetere savukārt vēlējās zināt, cik lielas atkāpes metru ziņā pieļaujamas, ja jau sponsors tik uzstājīgi pieprasa trasi pie jūras. “Ko investors akceptētu – 20, 100, 500 metrus no jūras? Mums ir jārod kompromiss – mums dod naudu, bet mums vajadzētu, lai investors iejustos vietējo sajūtās un mēs varētu atrast piemērotu vietu, jo pašlaik izskatās, ka viņš grib tuvāk savai mājai un ļoti skaistā vietiņā, kura ir rīdzinieku piepildīta, bet nav aprunājies, ko gribētu pārējie,” viņa uzsvēra.
Investoram norādījumu par metriem neesot, norādīja A. Smirnovs. Viņš piebilda, ka priecātos, ja būtu vairāki varianti vietas izvēlē.
Kad iedzīvotāji aktualizēja Kalna ielas galu kā potenciālo velotrases atrašanās vietu, pāvilostnieks Roberts Trautmanis norādīja, ka tur pašlaik ir vieta telšu pilsētiņai, taču teltis ceļot maz. “Kāpēc gan tur nevarētu būt?” viņš jautāja.
Arī Krišjānis Tūtāns, kurš atbalstītu velotrases izbūvi arī pie “Āķagala”, sacīja, ka, viņaprāt, Kalna ielas gals tomēr būtu piemērotāks. “Man šī vieta [“Āķagals”] šķiet ļoti atbilstoša, bet, ja plānojums to neatļauj, ne man par to lemt. Taču, kā es saprotu, Kalna ielā ir lielā problēma ar pelēko kāpu,” viņš pauda.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības arhitekts Jānis Grundbergs skaidroja, ka Kalna iela saskaņā ar teritorijas plānojumu esot daudz piemērotāka nekā “Āķagala” teritorija, taču arī tur būtu lielas problēmas izveidot trasi biotopa dēļ.
17 gadus vecais pāvilostnieks Valters Videnieks, kurš būtu viens no aktīvās atpūtas parka tiešās mērķauditorijas, atzina, ka velotrasi noteikti izmantotu, bet tās atrašanās vieta viņam nav svarīga, taču, piemēram, futbola vai basketbola laukumi, kā arī galda teniss viņam, iespējams, nemaz nebūtu vajadzīgi.
“Pāvilosta, manuprāt, tomēr ir sērfa pilsēta, un pieņemu, ka šī velotrase un jūra palīdzētu attīstīt sērfošanas prasmes.
Blakus ir izcila pludmale un arī volejbola laukums. Pludmalē var uzlikt tīklu, un man ļoti patīk tur uzspēlēt. Par lokāciju man ir pilnīgi vienalga – vieta nav svarīga, bet tai pašā laikā jāskatās, ko investors domā, jo tā ir privāta nauda, nevar tā norādīt “tagad un šeit”, jo tie nav ne pašvaldības, ne Eiropas līdzekļi.
Skaidrs, ka man būtu ērtāk, ja būtu šajā galā [Dzintaru ielā]. Uz jauno galu es noteikti neietu tik daudz. Godīgi sakot, šajā galā ir vairāk tādu, kas izmantotu šo projektu. Es esmu priecīgs, ka kaut kas virzās uz priekšu, un ceru, ka šis projekts nenoraksies,” viņš sacīja.
Bla, bla, bla pasākums
Tāpat pāvilostnieki bija neapmierināti, ka projekta publiskā apspriešana un tās rezultāti no pašvaldības puses netiek protokolēti. “Tad par ko mēs runājam? Šis ir vienkārši bla, bla, bla pasākums? Vai tiešām pašvaldībai tas nav saistoši, ja publiskā apspriešana netiek rīkota saskaņā ar nolikumā noteikto? Mēs varam būt ar kājām, rokām pretim, bet pašvaldībai tas nav saistoši?” sašutumu pauda pāvilostniece, kādreizējā Pāvilostas novada domes kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.
Starp klātesošajiem bija arī Dienvidkurzemes novada Attīstības un tautsaimniecības komitejas pārstāvji Dzintars Kudums un Andris Jefimovs, kuri sacīja, ka šī projekta publiskās apspriešanas rīkošana neesot pašvaldības pienākums, bet gan labā griba un, pieņemot lēmumu, pašvaldība rīkošoties saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm.
“Tā nav, ka mēs komitejā vienkārši klusībā kaut ko lemjam.
Ja jums ir labas idejas, priekšlikumi, skatieties uz priekšu. Ideja pati par sevi ir apsveicama. Līdz 2025. gada beigām visam novadam ir jāizstrādā jaunais plānojums. Ikviens varēs nākt ar priekšlikumiem, un tas viss tiks izskatīts. Es aicinātu domāt par Pāvilostas konceptu kā tādu. Varbūt varam atlikt šo jautājumu uz gadu un pēc tam, iespējams, būsiet pārdomājuši,” uzrunājot sanākušos, sacīja A. Jefimovs.
Interese no apdrošināšanas kompānijām
Lai gan visu publiskās apspriešanas laiku pāvilostnieki uzstājīgi jautāja, kurš tieši ir velotrases sponsors, paužot minējumu, ka tā varētu būt apdrošināšanas kompānija “BTA”, kuras pārstāvim Pāvilostā piederot īpašums, A. Smirnovs norādīja, ka uz šo jautājumu atbildēt varēs tikai tad, kad sponsors parakstīs līgumu.
Viņš gan pastāstīja, ka interesi par projekta finansēšanu izrādījuši trīs uzņēmumi, no kuriem divas ir apdrošināšanas kompānijas – “Balcia” un “Twino”. Trešo potenciālo sponsoru viņš gan neatklāja.
“Tālākais rīcības plāns ir vienoties ar pašvaldību par piemērotu vietu.
Pieņemsim, ka vienosies par Kalna ielas galu. Mums vajadzēs uztaisīt jaunu skici, ņemt vērā apstākļus, vēlreiz ar sponsoru precizēt naudas daudzumu, saprast no pašvaldības, vai es lieku citus risinājumus – vai tas ir futbols, pludmales volejbols vai 3X3 grozs, to es pagaidām nevaru pateikt. Sataisīsim jaunu skici, iedosim pašvaldībai. Tad nonāksim līdz gala versijai un varēsim virzīties uz projektēšanas uzdevumu,” tālākos soļus skaidroja A. Smirnovs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
