liepajniekiem.lv
Ja projektu īstenos vēja parka izpētes zonā “E4”, tad Pāvilostā turbīnas jūrā būs redzamas 15 kilometrus no krasta. “Vai mums tādu gaismas pili vajag?” – jautāja Pāvilostā dzīvojošais Roberts Trautmanis. “Nē!” – no zāles atskanēja daudzbalsīga atbilde.
Pētīs vairākus gadus
Uz apspriedi bija sapulcējušies ap simts cilvēku, to skaitā sabiedrībā zināmi, kam Pāvilostā un Jūrkalnes pusē pieder īpašumi: Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (īpašums Sakas pagastā), advokāts Saulvedis Vārpiņš (māja Jūrkalnē), Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Einars Fogelis (īpašums Sakas pagastā) u.c.
Sanāksmi rīkoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kuras pārstāvji vairākkārt uzsvēra – šī nav oficiāla sabiedriskā apspriešana, bet gan tikai informatīvs seminārs, lai dotu iespēju iedzīvotājiem uzdot sev interesējošos jautājumus un paust bažas.
Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiek 7. augustā attālināti, izmantojot “MS Teams” platformu.
“ELWIND” ir kopīgs Igaunijas un Latvijas pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts, kura mērķis ir palielināt reģiona enerģētisko neatkarību, sekmēt zaļās enerģijas ražošanu un uzlabot starpvalstu elektroenerģijas tīklu pieslēgumu attīstību.
Projekta priekšdarbi jau uzsākti 2020. gadā, parakstot starpvalstu sadarbības memorandu.
Nesen Latvijas un Igaunijas kopprojektam piešķirts 18,7 miljonu eiro līdzfinansējums no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA.
Nauda paredzēta projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem.
“ELWIND” atkrastes vēja parka teritorijās tiks veikts arī ietekmes uz vidi novērtējums, klāsta LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.
Tā laikā analizēs vēja parka ietekmi uz putnu migrācijas ceļiem, zivju nārsta vietām un zīdītājiem, kā arī kuģu transporta ceļiem.
Tāpat notiks tehniskie pētījumi, analizējot gultnes sastāvu, veicot ūdens dziļuma, vēja un viļņu mērījumus, projektējot optimālāko vēja parka un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izvietojumu.
Pētījumus paredzēts uzsākt šogad, un tie ilgs līdz 2026. gadam.
“Jāsaka, ka mēs šobrīd ļoti maz zinām, kas vispār notiek Baltijas jūrā, jo ne Latvijā, ne Igaunijā šāda apmēra pētījumi nav veikti.
Tāpēc šodienas stāsts un šis posms, ko uzsākam, nav par to – būvēt vai nebūvēt parku. Tas ir stāsts par to, ko mēs plānojam, ja rezultāti ir pozitīvi.
Bet ja pēc diviem vai nedaudz vairāk gadiem, kad saņemsim visus izpētes rezultātus, tie pierādīs, ka šeit nevajag vai nav vērts būvēt vēja parku, tad attiecīgi kopā ar abu valstu atbildīgām ministrijām pieņemsim lēmumu,” viņa saka, norādot, ka projekta realizāciju var apdraudēt dažādi apstākļi, tostarp arī kara laika nesprāgusī munīcija jūras dibenā.
Iepriekš jūrā noteiktas piecas vēja parku izpētes zonas, kas apzīmētas, sākot no “E1” un beidzot ar “E5”.
“ELWIND” projekts plānots “E4” zonā, jūrā iepretim Pāvilostai, Ulmalei, Labragam un Jūrkalnei. “Taču jebkurā no šīm zonām var izvietot atkrastes vēja parkus, kuru jauda būtu vismaz 800 megavatu,” pauž “ELWIND” projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.
Igaunijā vēja parku ar plānoto jaudu vismaz 1000 megavatu paredzēts būvēt jūrā aptuveni 10 kilometrus no Sāremā salas.
Projekts unikāls ar to, ka abus atkrastes parkus sasaista hibrīdsavienojums, proti, saražotā elektroenerģija tiktu novadīta ne tikai uz krastu, bet arī savienotu divu valstu enerģijas tirgu. “Pateicoties šim hibrīdsavienojumam, mums ir arī iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu,” skaidro J. Ločmelis.
Nabaga zivtiņas izķertas
Aptuveni stundu klātesošie pacietīgi klausījās kopumā četras prezentācijas, ko bija sagatavojusi LIAA, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, biedrība “Zaļā brīvība” un Pasaules Dabas fonds (PDF).
Pirmoreiz zālē murdoņa sākas pēc tam, kad vienā no prezentācijām izskan Dānijas piemērs – tur piekrastes zvejnieki esot pārkvalificējušies un kļuvuši par vēja parku apkalpotājiem. Bet, kad PDF prezentācijas ievadā izklāsta Baltijas jūras raksturojumu, dažam klausītājam pacietības mērs ir pilns.
“Ko jūs maļat vienu un to pašu?”, “Jūs to stāstāt afrikāņiem?” – atskan izsaucieni.
Iespēju LIAA un AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvjiem uzdot jautājumus pirmais izmanto pāvilostnieks, Saeimas deputāts Artūrs Butāns.
Viņš norāda, ka AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” nodibinājuši meitasuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, ar mērķi līdz 2030. gadam sauszemē, “tālāk no iedzīvotāju acīm”, uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu 800 MW.
“Īstenojot šo projektu, tiks sasniegtas Latvijai patēriņam nepieciešamās jaudas. Un, ja jaudas tiks sasniegtas, kāpēc mums vēl vajadzīgi vēja parki? Un kāpēc tos nepieciešams būvēt tieši šeit [Kurzemes piekrastē]?” jautā parlamentārietis.
“ELWIND” projekta nodaļas vadītājs skaidro, ka atkrastes vēja parkiem ir mazāka vizuālā ietekme nekā vēja turbīnām, kas izvietotas uz sauszemes. Tāpēc arī daudzviet Eiropā vēja parkus būvē jūrā.
“Otrs pluss atkrastei ir, ka tur ir lielāks vēja ātrums – vismaz 9 metri sekundē, attiecīgi tiek ietvertas arī lielākas ražošanas jaudas. Un, atbildot uz jautājumu, kāpēc tas vajadzīgs, –
pašlaik elektroenerģiju saražojam 60% no sava patēriņa, bet 40% importējam.
Uzbūvējot šo parku, mēs no enerģijas importētājiem jau kļūtu par eksportētājiem. Tie ir papildu nodokļi, kas tiek importēti valsts budžetā, un attiecīgi palielinās valsts ieņēmumi.”
Skeptisks par ieguvumu no šī projekta ir Roberts Zīle. Sanāksmes laikā Pāvilostā viņš atzīmē, ka “ELWIND” vēja parku necels Latvija – par tiesībām būvēt šo parku tiks rīkota izsole, kurā piedalīsies dažādu valstu pārstāvji.
Iespējams, “Latvenergo” izsolē piedalīsies kopā ar Vācijas energokompāniju, taču nav zināms, kāds būs izsoles rezultāts. Turklāt savienojums ar Igauniju esot tikai pirmais solis – “Augstsprieguma tīkla” attīstības kartē ir arī savienojums ar Zviedriju un Vāciju.
EP viceprezidents arī atzīmē, ka elektroenerģiju eksportēs nevis valsts, bet gan uzņēmēji, kuri par to savā kontā saņems naudu.
“Šeit ir tā būtība, ka mēs faktiski atdodam savu teritoriju, piemēram, Vācijai, kurai ir liels deficīts enerģētiskā bilancē.
Un tā nauda 20–30 gadu garumā aizies uz Vāciju. Mēs tai esam atdevuši savu teritoriju, šis parks šeit ir redzams, bet mūsu enerģētiskajā bilancē nekas nemainās,” saka R. Zīle, norādot arī uz citiem riskiem.
Piekrastes zvejnieks Juris Blaubārdis pauž pārliecību, ka vēja turbīnas jūrā mainīs jūras ekosistēmu. “Tā jau zivis nav!” viņš saka, norādot, ka jūrā, teritorijās pie Bernātiem, Akmensraga, Jūrkalnes un Užavas, vispār būtu nepieciešams noteikt liegumu.
LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos klāsta, ka, uzbūvējot vēja parku, faktiski tiek noteikts arī liegums. Esot daudz pētījumu, ka jūras vēja parku zonās biodaudzveidība būtiski palielinoties.
“Dabas māte tūkstošiem gadu veidojusi šo visu. Nabaga zivtiņas pielāgojušās, viņas ir izķertas, viņas nav. Jūs beidzamās vietas gribat atņemt,”
oponē J. Blaubārdis, nosakot, ka šī saruna “ir nulles vērtībā”, jo projektā iesaistītie pārstāvji nav sagatavojušies un nespēj atbildēt uz jautājumiem.
Arhitekte Brigita Bula stāsta, ka viesmīlība Pāvilostā ir viena no galvenajām uzņēmējdarbības formām, kas attīstījusies pēdējo 30 gadu laikā, un lielu ieguldījumu tajā devuši ūdenssporta entuziasti.
Taču viena inženierbūve jau devusi negatīvu ietekmi, proti, pēc ostas mola pagarināšanas Pāvilostas balto smilšu pludmale kļuvusi faktiski neizmantojama, tajā ir “vieni vienīgi akmeņi”.
Šobrīd tūristi Pāvilostā vēl ierodoties, taču nevis tāpēc, ka tur būtu jauka pludmale, bet gan tāpēc, ka šajā piejūras pilsētā 30 gadu laikā radīta īpaša noskaņa. Ja nebūtu ieguldīts tāds darbs, tad šīs inženierbūves dēļ Pāvilosta jau būtu norakstīta, spriež arhitekte.
Bažas par iecerēto vēja parku pauž arī vairāki citi sanākušie. Diskusija noritēja gandrīz pusotru stundu, bet tās noslēgumā Ventspils novada domes deputāts Māris Dadzis projekta pārstāvjus aicina aiziet līdz jūrai un “vienkārši paskatīties saulrietu”.
Uzziņai
2022. gada 30. augustā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju, apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 gigavatiem.
“ELWIND” projekta mērķis ir nākotnē stiprināt Latvijas un Igaunijas enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700–1000 MW apmērā.
Latvijas un Igaunijas kopējais elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 16 TWh gadā un “ELWIND” spēs nodrošināt vairāk nekā piekto daļu (3 TWh gadā) no kopējā šī brīža patēriņa.
Saskaņā ar veiktās priekšizpētes rezultātiem Latvijā atkrastes vēja parks varētu tikt izbūvēts Kurzemes piekrastē starp Liepāju un Ventspili, kur pētījumos konstatēti visatbilstošākie apstākļi vēja parka attīstīšanai.
Projekta noslēguma termiņš tiek plānots 2030. gads.
Avots: LIAA
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
