Lai sekotu zivju migrācijas un vairošanās procesam, kā arī uzraudzītu ūdens kvalitāti, jau kopš 1992.gada Latvijas Zivju resursu aģentūras uzdevumā Baltijas jūras piekrastē pie Rojas, Engures un Liepājas regulāri divreiz mēnesī veic pētniecisko zveju, kad katru nozvejoto zivi izmēra, nosver un reģistrē īpašā žurnālā. Līdztekus tam piekrastes zvejnieki vāc datus par zivju krājumiem arī Papē, Kolkā, pie Rīgas, Salacgrīvā un citur.

Apkopojot iegūtos datus, prognozē zvejas iespējas nākotnē. Vienlaikus mēra ūdens sāļumu, tā temperatūru un skābekļa saturu. Mūspusē ar to nodarbojas zivju pētnieks ar divdesmit gadu pieredzi Ēvalds Urtāns un viņa pārinieks Agris Bokums, kuri izbraucienā ar motorlaivu pagājušās svētdienas rītausmā uzaicināja piedalīties arī redakciju.

Ieceļotājus sastop arvien biežāk

Laiks bija silts un mierīgs. Kaut gan debesjums vēl nebija apmācies un jūra šķietami mierīga, rietumu pamalē virs horizonta jau brīdinoši drūzmējās biezu mākoņu blāķi. Zivju pazinēji bija ievākuši nepieciešamo informāciju un noklausījušies sinoptiķu ziņojumus, tāpēc zināja, ka sagaidāmas vairākas stundas ilgas lietavas, kas Kurzemes piekrasti varētu sasniegt dienas otrajā pusē. Ēvalds norādīja uz viļņiem, kuru virziena izmaiņas liecinot par stiprāka vēja tuvošanos. Lai gan tas vēl vismaz savu simt kilometru attālumā, negaisa priekšvēstneši modra vērotāja skatienam nepaslīd garām nepamanīti.

Savus zvejas rīkus zivju pētnieki jūrā metrus trīssimt no krasta, iepretī Liepājas pludmalei, bija iegremdējuši jau iepriekšējās dienas novakarē. Jau drīz vien pamanījām, ka linumā spārdās lielākas un mazākas zivis. Pirmais motorlaivā nonāca zaļgans zandarts. Pēc brīža tam pievienojās lapreņģe jeb palede. Tā ir tradicionāla Baltijas jūras zivs, taču sastopama daudz retāk. Tikai dažkārt kāda kastīte ar lapreņģēm nonākot arī tirgū. Arvien biežāk sastapties iznākot ar melnmutes jūras grunduļiem, kas atgādina jūras bullīšus, taču nav bruņoti ar asiem dzelkšņiem Tie esot ieceļotāji, kas savairojušies tā, ka uz moliem tos jau ķer makšķernieki.

Jūras grunduļu dzimtene ir Azovas jūra, tāpēc jābrīnās, kā tie atkļuvuši līdz mūspusei. Ēvalds atcerējās, ka pirmo eksemplāru jūrā notvēris 2004.gadā netālu no Šķēdes. Kopš tā laika tie savairojušies, jūrā uzvedas ļoti aktīvi un tādēļ zvejnieku tīklos tagad sapinas itin bieži. Nevarot sacīt, ka tas ir slikti, jo šīs zivtiņas esot diezgan garšīgas, kaut gan to galvas salīdzinājumā ar pārējo ķermeni ir nesamērīgi lielas.

Zivju migrācija ir savdabīga

Pētnieku vēl lielāku interesi izraisīja prāvas un sudrabaini mirdzošas meža vimbas jeb salates parādīšanās linumā. Jūrā ar tādu sastapties gadoties ārkārtīgi reti. Tikai pāris reižu Ēvaldam gadījies šīs zivis redzēt Rīgas jūras līča zvejnieku lomos. Viņš domā, ka plēsīgā zivs, ko daba apgādājusi ar asiem zobiem, varētu būt krasta vēju ietekmē iemaldījusies jūrā no Bārtas upes, šķērsojot Liepājas ezeru un Tirdzniecības kanālu.

Zivju migrācijai esot ļoti savdabīgas iezīmes un grūti izskaidrojami cēloņi. Arī vēdzeles mēdzot līdzīgā veidā apmeklēt jūru un pēc kāda laika atgriezties atpakaļ upē. Ne velti pērn tās Liepājas ezerā bija iekļuvušas arī zvejnieku murdos un vēlāk tika izmantotas kā vaislinieces, lai Pelču zivju audzētavā no to ikriem izaudzētu mazus vēdzelēnus šo zivju krājumu bagātināšanai.

“Butes un mencas ir aizpeldējušas dziļumā, bet krasta tuvumā sapulcējušās saldūdens iemītnieces,” secināja abi zvejnieki, turpinot palēnām izcelt tīklu. Viņu vārdus apstiprinot, laivā parādījās raudas. To bija patiešām daudz. Tas norādot, ka šīs zivis pašlaik pastiprināti migrē. Ne velti makšķernieki apsēduši Tirdzniecības kanāla krastus. Gan jau arī viņiem palaimējas tās dabūt savās tarbās. Laivas ar makšķerniekiem esot arī ezera ziemeļdaļā. Pētnieki redzējuši, kā tie izvilkuši no ūdens prāvu plaudi. Un arī piekrastē šīs zivis neesot retums.

Pēcpusdienā butes var atgriezties

“Te nu uzskatāmi redzam, ka pētniecības zveja ir jāveic regulāri divreiz mēnesī, jo, balstoties tikai uz viena loma rezultātiem, ir iespējams nonākt pie gluži kļūdainiem secinājumiem,” sprieda Ēvalds. Iespējams, jau pēcpusdienā, kad vēja virziens būšot kļuvis citādāks, arī aina ar zivīm piekrastē būs pilnīgi izmainījusies, jo no dzelmes tuvāk krastam līdz ar sālsūdens pieplūdumu tad atgriezīsies gan butes, gan citas jūras iemītnieces. Ja pūtiens izrādīsies šerpāks, parādīšoties arī laši. Tas liecina, kā zivis mēdz pielāgoties laika apstākļiem. Par to, kas notiek zivju pasaulē, varot spriest arī, pavērojot roņu rosīšanos. Vasaras vidū tie gan mūsu piekrastē neesot novēroti, taču pavasarī šeit uzturējušies bieži un arī sabojājuši pētnieku tīklus, izplēšot tajos prāvus caurumus.

Vienīgais, ko varot apgalvot nešaubīgi, esot tas, ka Baltijas jūrā zivju pagaidām netrūkst. Izņemot, protams, mencas, par kurām joprojām notiek kaismīgas diskusijas.

Baltijas jūras zivju krājumu novērtējums

– Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES) regulāri vērtē zivju krājumu un dod rekomendācijas zivju resursu saudzīgai izmantošanai.
– Uz ICES rekomendāciju pamata Eiropas Komisija sagatavo priekšlikumus zvejas regulēšanai Baltijas jūrā, kuri katrai sugai ietver kopējo pieļaujamo nozveju, valstu nozvejas kvotas un visus pārējos nepieciešamos zvejas regulēšanas pasākumus.
– Austrumbaltijas mencu krājums vēl arvien zems. Tomēr aizsardzības pasākumu komplekss dod rezultātu un krājumā vērojama zināma stabilizācija.
– Rietumbaltijas mencu krājums samazinās.
– Brētliņas ražīgās paaudzes un tās galveno plēsēju mencu krājuma samazinājums pēdējās desmitgadēs nodrošināja augstu krājumu līmeni. Brētliņu krājums 2008.gadā aptuveni par 10 procentiem pārsniedz vidējo līmeni daudzu pēdējo gadu laikā.
– Centrālās Baltijas reņģu krājums ilgstoši bija zems, kam viens no iemesliem bija reņģu augšanas samazināšanās, ko savukārt izsauca izmaiņas šo zivju barības nodrošinājumā. Kopš 2000.gadu sākuma krājumam ir tendence palielināties.
– Kopš 1990.gada visu valstu lašu nozveja Baltijas jūrā samazinājusies no 5636 tonnām līdz 1125 tonnām.
– Pēc nozvejas krasa pieauguma 1993.gadā, kas bija saistīts ar akmeņplekstu tirgus pieprasījuma pieaugumu, krājumi un nozveja šai sugai strauji kritušies līdz zemam līmenim.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pētniecības zvejā devies Ēvalds Urtāns (no labās) un Agris Bokums.

Redzēt jūras lomā meža vimbu gadoties ļoti reti.