Vairākkārt esam rakstījuši par bažām, kas pārņēmušas mazos un vidējos piena ražotājus, kā arī piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības un nelielos pārstrādes uzņēmumus sakarā ar maija sākumā izstrādāto Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģisko programmu. Tagad viņu satraukums nevis mazinās, bet saistībā ar jauniem notikumiem, aug augumā. Zemnieki uzskata, ka šis stratēģijas dokuments ir tapis, lai tuvākajos gados atbrīvotos no saimniecībām, kurās ir mazāk par 50 govīm.

Apdraudētas esot arī iepirkuma cenas. Biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes ārkārtas sēdē, kur apsprieda stratēģiskās programmas nostādnes un izstrādāja priekšlikumus Zemkopības ministrijai un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei, izskanēja viedoklis, ka lielos piena pārstrādes uzņēmumus ir nolemts pārdot ārzemniekiem, taču pircēji izvirzījuši nosacījumu, ka produkcijas piegādātāju skaitam ir jābūt ierobežotam.

Toreiz šo atzinumu vēl nebija iespējams pamatot. Taču nepagāja pat nedēļa, kad kļuva zināms, ka notikušas būtiskas  izmaiņas akciju sabiedrības “Valmieras piens” vadības sastāvā. Akcionāru sapulcē no amata atbrīvota visa uzņēmuma padome, bet tās priekšsēdētājs un akciju sabiedrības prezidents Jānis Jasāns pats atkāpies no amata. Kā pastāstīja Latvijas piensaimniecības veterāns Mārtiņš Sesks, šie notikumi saistīti ar īpašnieku maiņu, jo “Valmieras piena” padomes priekšgalā tagad ir   nonācis Tautas partijas ierindas biedrs un ekspremjers Andris Šķēle, kurš gan noliedzis, ka būtu akciju sabiedrības īpašnieks. “Man bail par to, ka pārstrādes uzņēmums drīzā nākotnē var aizpeldēt no mūsu valsts,” sacīja Latvijas piensaimniecības vēstures zinātājs. “Valmieras piens” nav nekāda nieka sabiedrība, bet gan otrs lielākais piena pārstrādes uzņēmums un trešais lielākais pārtikas ražošanas uzņēmums Latvijā.

Komentējot notikušo, Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma “Elpa” valdes priekšsēdētājs un biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Sisenis teica, ka tas tikai liecina, ka 2.maijā izstrādātā stratēģija jau soli pa solim  tiek īstenota dzīvē. “Notikumi nav apstājušies, bet turpinās, turklāt diezgan strauji,” sprieda kazdandznieks. Protams, varot saprast, ka lielie pārstrādātāji vēlas apvienot spēkus, lai varētu konkurēt Eiropas Savienības tirgū, taču neesot pieņemami, ka paralēli ar šādu nostiprināšanos tiek pakļauti mazie uzņēmumi, kam draud izputēšana.   

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”