Pagājušajā nedēļā, kad Kuldīgas rajona Sieksātē atklāja Piensaimniecības muzeju, sarīkojumā piedalījās un muzeja atjaunotājus ar siera rituli sveica arī Holandes uzņēmējs Ebbings K. Osinga, kurš jau ilgus gadus enerģiski sadarbojas ar mūsu valsts piensaimniekiem un, lai kontakti būtu pēc iespējas ciešāki, diezgan perfekti apguvis latviešu valodu.

Noder kazas siera ražošanai

Ar Nīderlandes kolēģi, kura firma Latvijā jau vairāk nekā desmit gadu nodarbojas ar sugas liellopu importu un izpelnījusies zemnieku atsaucību, biedrības “Vecais piensaimnieks” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Sesks saticies jau senāk. Taču tuvāk ar viņu iepazinies laikā, kad pirms vairākiem gadiem uzņēmēju delegācijas sastāvā holandietis viesojies Liepājā. Toreiz abi vienojušies, ka Ebbings K. Osinga palīdzēs nodibināt sakarus ar speciālistiem, kas pārzina piena pārstrādes tehniku un var palīdzēt iegādāties tādas jau ražošanā pielietotas ierīces, ko tirdzniecības firmas nepārdod. Holandietis bijis ļoti pretimnākošs un, nevelkot lietas garumā, izpildījis solījumu. Tad M.Sesks kopā ar piena pārstrādes uzņēmuma “Elpa” valdes priekšsēdētāju Gundaru Siseni devušies uz Nīderlandi, kur dažu dienu laikā bez īpašām problēmām atraduši un iegādājušies nelielu siera ražošanas ierīci.

Sākumā to bijis plānots izvietot Piensaimniecības muzejā, bet pēc tam izrādījies, ka ražošanai vajadzīgs lielāks vēriens – vismaz 500 litru piena dienā, tādēļ prātīgāk bijis to pielietot tieši pārstrādē. Un tāpēc pašlaik tā ir uzstādīta Kazdangas “Elpā”. Tur to izmanto, lai trīs dienas nedēļā ražotu puscieto nogatavināto kazu sieru. Šo ekskluzīvo produktu, ko negatavojot nekur citur Baltijā, jau teju divus mēnešus iespējams iegādāties visās “Elpas” tirdzniecības vietās. Līdz ar to, kā atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, pārstrādātājiem radusies iespēja ieņemt vēl neizmantotu tirgus nišu. “Mēs orientējamies uz savu patērētāju un tādiem produktiem, kam konkurences nav vai arī tā ir ļoti maza,” paskaidroja G.Sisenis.

Tradīcijas ir ļoti svarīgas

Ebbings K. Osinga “Kurzemes Vārdam” teica, ka runas par piensaimniecības bojāeju Latvijā neesot pamatotas. Tās, viņaprāt, radušās gados, kad bija piena pārprodukcija un noliktavās krājās nerealizēta siera un sviesta kalni. Taču tagad tie laiki esot pagājuši, un aina kļūstot pavisam citāda, jo novērojams, ka piena pieprasījums pasaules tirgū palielinās. Līdz ar to Holandē, kur esot aptuveni 400 gadu senas piensaimniecības un pārstrādes tradīcijas, ražošana palielināta vairākas reizes, un arī Eiropas Savienības ieviestās kvotas to netraucējot darīt. Par piena litru, mūsu naudā pārrēķinot, ražotājam tur pašlaik maksājot 25 santīmus. Tas neesot pārlieku daudz, taču neviens no ražotājiem tādēļ neesot izputējis. “Viņi visi dzīvo!” sacīja holandiešu uzņēmējs.

Tomēr nekas nenotiek pats no sevis – piena lopu ganāmpulku īpašniekiem strikti jāievēro nosacījums, ka produkcijai jābūt kvalitatīvai. Un tādu ir iespējams nodrošināt labi iekārtotās, mūsdienu prasībām atbilstošās govju novietnēs.

Latvijā problēmas radušās tāpēc, ka padomju gados sagrautas piena rūpniecības labās tradīcijas, kuras atjaunot nav tik vienkārši, domā holandietis. Viņš uzskata, ka lielākas izredzes strādāt pašlaik ir tieši liela apjoma ražotājiem, kuru ganāmpulkā ir vairāki simti piena lopu. Par to, kas notiks ar maza apjoma piena ražotāju saimniecībām, holandietis neizteicās, taču piekrita, ka daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Šveicē, tādas ir saglabājušās un pastāv. Lielas izredzes paverot arī siera ražošana. Un, lai panākumi būtu noturīgāki, lauksaimniecībā ir jāiesaista jaunā paaudze.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ar Holandes uzņēmēju Ebbingu K. Osingu (no labās) piensaimnieks Mārtiņš Sesks sadarbojas jau ilgus gadus.