Vakarrīt Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas Jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens un vecākais inspektors Helvijs Runtovskis kopā ar Jūras spēku kutera KA-08  apkalpi, veica reidu jūras piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Liepājas. Tomēr  pēc pāris stundām, kad bija jau gandrīz sasniegts  Jūrmalciems, kontroles braucienu nācās pārtraukt, jo ap pulksten 9 no Pāvilostas pienāca ziņa par to, ka ostā atklāts piesārņojums ar dīzeļdegvielu.

 “Jādomā, ka lieta ir nopietna, ja jau steidzīgi tiekam aicināti izmainīt maršrutu,” sprieda sektora vadītājs, kad, nokāpuši no kutera, jau automašīnā traucāmies pārbaudīt Sakas ieteku jūrā. Notikuma vietā nonācām pēc pulksten 10. Tad, pateicoties dienvidaustrumu vējam un diezgan ašajai upes straumei, Pāvilostas ostas akvatorija jau bija lielā mērā atbrīvojusies no pāridarījuma, kas bija satraucis daļu iedzīvotājus. Arī ostas pārvaldnieku Zigmundu Smirnovu. Viņš pastāstīja, ka rīta agrumā aina bijusi atbaidoša, arī tagad vēl piesārņojums saglabājies pie Dienvidu mola un, vēja virzienam izmainoties, piespiests upes kreisajam krastam, ko apsaimnieko jahtu aģentūra. Ostas pārvaldnieka stāstītais sakrita ar novērojumiem, ko rīta pusē bija veikusi sektora inspektore Inita Zalonska. Viņa teica, ka piesārņojums novērots arī upē augšpus ostas un sniedzies līdz vietai, kur krastā atrodas autobusu pietura.  Arī piekrastes zvejnieki, kas priekšpusdienā atgriezušies no selgas,  Initai Zalonskai esot stāstījuši, ka konstatējuši piesārņojumu jūrā pie saviem tīkliem. 

Loģiski, ka, ņemot piesārņotā ūdens paraugus analīžu veikšanai, vienlaikus tika mēģināts noskaidrot vainīgo. Aizdomas  vispirms krita uz kuģu īpašniekiem. Viens no tiem Pāvilostā ir SIA “N Stars”. Sabiedrības vadītājs Vadims Cepļajevs vides sargus aizveda uz kuģu piestātni, kas atrodas firmas teritorijā, lai viņi varētu pārliecināties, ka tur nav novērojamas piesārņojuma pazīmes.  Uzņēmējs apliecināja, ka esot gatavs palīdzēt veikt piesārņojuma analīzes un neizvairīšoties no atbildības, ja gadījumā tiktu pierādīts, ka notikušajā vainojama kāda no viņam piederošo kuģu apkalpēm.

 Novērtējot situāciju kopumā, tā sacīt, ar vēsu prātu, Ainars Priediens atzina, ka upe neapšaubāmi ir tikusi piesārņota. Tomēr runa šoreiz nav par izplūdušām degvielas tonnām, bet gan litriem, kas pēc tam izplatījusies plašā teritorijā. Pasaules pieredze liecinot, ka šādās reizēs vainīgo noskaidrot izdodas tikai nepilnos desmit procentos gadījumu. Arī šoreiz varot tikai minēt, kas nakts tumsā ir risinājies. Viena no versijām ļaujot domāt, ka degvielas uzpildes brīdī kāds mēģinājis to piesavināties savām vajadzībām un radījis noplūdi. Neesot arī izslēgts, ka upē pie autobusa pieturas kāds šoferis  izskalojis degvielas kannu vai arī piesārņojumu pieļāvis neapzinīgs piekrastes zvejnieks. Visādi varot būt, un, cerams, ka lielāku skaidrību palīdzēs ieviest Rīgā paveiktās piesārņojuma analīzes, jo no kuģiem ir paņemti arī degvielas paraugi.

Ļoti svarīgs saistībā ar notikušo ir jautājums par vides turpmāko drošību. Jo vairāk tādēļ, ka tādi gadījumi, kā teica Zigmunds Smirnovs, Pāvilostas ostā nav piedzīvoti pirmoreiz. Viņš pauda cerību, ka vides piesārņošana būtiski samazināsies pēc tam, kad ierindā stāsies kuģu degvielas uzpildes stacija, ko patlaban beidz būvēt upes kreisajā krastā.