Lai nodrošinātu to, ka Latvija spēj savu tirgu apgādāt ar vietējiem sivēniem, un lai veicinātu dzīvu cūku eksportu, cūku audzētāji saņems valsts ārkārtas atbalstu 3,9 miljonu latu apmērā.

Ministru kabinets par atbalstu vaislas sivēnmāšu ierakstīšanai ciltsgrāmatā lēma otrdien. Tas bijis nepieciešams, jo strauji palielinājusies graudu cena, toties kritusies maksa, ko lauksaimnieki saņem par gaļu. “Šobrīd daudzi izkauj cūkas, un pēc gada sivēnus vajadzēs ievest,” pesimistiski prognozē Dz. Lejniece. Zemkopības ministrijā norāda, ka patlaban sivēnus Latvija eksportē, piemēram, uz Poliju. Ja tie būs jāieved no ārvalstīm, vietējo cūkaudzētāju konkurētspēja tikai kritīsies.

Ārkārtas atbalsts ne vairāk nekā 145 latu apmērā par katru sivēnmāti varētu būt mehānisms, kas lauksaimniekus no lopu nokaušanas varētu atturēt, cer ministrijā. Tāds piešķirts arī 2008. gadā, kad situācija bija līdzīga. “Tas ir kā likums – kā ceļas graudu cena, tā krītas iepirkuma maksa par cūkgaļu,” novērojusi ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute.

Zemkopības ministrijas speciāliste arī uzskata, ka cūkkopji cenu svārstības izjūt daudz sāpīgāk nekā piensaimnieki, jo zeme ir tikai retajam. Savukārt piensaimnieki jūtas stabilāk, jo viņiem pieder lielas platības, līdz ar to papildus tiek saņemti tiešie platību maksājumi.

Ārkārtas atbalstu var saņemt saimniecības, kurās 1. septembrī bijušas vismaz 15 sivēnmātes un metienā vidēji ir 8,5 sivēni. Sīkāka informācija par iespēju saņemt finansējumu pieejama Lauku atbalsta dienestā. Pieteikums jāiesniedz divu nedēļu laikā no brīža, kad MK noteikumi stājušies spēkā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. oktobra numurā.