Aizputes novadam ir otrs lielākais budžets no Liepājas apkārtnes pašvaldībām tūlīt aiz Grobiņas. Šogad plānots sākt Ceriņu ielas rekonstrukcijas projektu, uzbūvēt jauno tirgus laukumu un par tūrisma objektu pārveidot ūdenstorni.

“Mēs jau labu laiku dzīvojam pēc jaunā plāna,” norāda pašvaldības vadītājs Aivars Šilis. Aizputes novads bija viens no pirmajiem, kas Liepājas pusē sastādīja un apstiprināja 2017. gada budžetu. Tas tika izdarīts jau decembrī.

Aizputes novada domes kopējie ieņēmumi šogad plānoti deviņu miljonu eiro apmērā. Pret iepriekšējā gada sākuma plānu tie pieauguši par astoņiem procentiem. Nozīmīgākais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis – gandrīz četri miljoni eiro. Taču tas ir par pusotru procentu mazāk, nekā plānots gadu iepriekš. Taču, salīdzinot ar precizēto plānu, tas ir pieaudzis par pieciem procentiem jeb 200 tūkstošiem eiro. Ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa plānoti pusmiljona eiro apmērā. Pašvaldība skaidro, ka nodokļa likmes šogad netiks mainītas – zemei, ēkām, inženierbūvēm un mājokļiem tās saglabāsies tagadējā apmērā. Pārējo pamatbudžeta daļu veido nenodokļu ieņēmumi. No tiem interesanta pozīcija ir naudassodi – šādā veidā pašvaldības kasi plānots papildināt par 1300 eiro.

Plānoti arī ieņēmumi no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai dažādu projektu īstenošanai. 220 tūkstoši eiro atvēlēti grants ceļu būvniecībai, 10 tūkstoši eiro – ūdenstorņa pārbūvei Atmodas ielā 32c. Par sešiem tūkstošiem uzlabos veselīgas atpūtas infrastruktūru Kalvenes pagastā, par 45 tūkstošiem eiro Kazdangas parkā attīstīs dabas tūrisma piedāvājumu, bet par 42 tūkstošiem eiro atbilstoši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām labiekārtos Padures muižas parku.

Uzziņai

Aizputes novada domes budžets:

/ pamatbudžeta ieņēmumi – 9 038 090 eiro;

/ speciālā budžeta ieņēmumi – 296 069 eiro;

/ pamatbudžeta izdevumi – 9 037 622 eiro;

/ 43 procenti līdzekļu atvēlēti izglītībai, 13 procenti – teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, pa 11 sociālajai aizsardzībai, kā arī atpūtai, kultūrai un sportam, 10 procentu vispārējai vadībai, seši procenti ekonomiskajai darbībai, trīs procenti veselībai, divi – sabiedriskajai kārtībai, bet viens – vides aizsardzībai.

Avots: Aizputes novada dome

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30.marta numurā.

#kvards-20170330-06#