Vēlā vakara stundā pa Ālandi kuršu pils virzienā dodas trīs vikingu laivas. Vīri izkāpj uz pussalas un mēģina apmetni aizdedzināt ar bultām.

Tikai daža sniedzas līdz pašai pilij. Cietuši neveiksmi, iebrucēji atkal sēžas laivās un dodas uz Skābaržkalnu. Pēc īsas cīņas, kuras laikā no kalna ripo ugunsbumbas, pils jau deg lielās liesmās. “Seeburgas ieņemšana” sestdien bija Grobiņas pilsētas svētku “Ar senatnes elpu…” kulminācija. Pēc tās pārsteigumu sagādāja iepriekš nesolīta oriģināla uguņošana. 

Lauris Reiniks visām paaudzēm

Grobiņas pilsētas svētki piektdienas pievakarē sākās ar novada iestāžu un uzņēmumu gājienu. Katrs bija padomājis par to, lai Lielās ielas malā stāvošajiem būtu ko redzēt – “Grobiņas Novada namsaimnieks” pa ielu soļoja melnos uzvalkos un saulesbrillēs, rallisti un motosportisti stūrēja ar Laura Freiberga priekšnesumiem priekšgalā, bet par skatītāju atvēsināšanu ik pa laikam parūpējās brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Tūlīt pēc tam pilskalnā sumināja Goda un Gada grobiņniekus, pasniedza pateicības rakstus, skanēja tuvāku un tālāku viesu uzrunas. Bet pilnu teritoriju spēja sapulcināt Laura Reinika koncerts – ieeja bija bez maksas. Turklāt ieradušies bija ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī daudzi liepājnieki. Bērndārznieku visvairāk gaidītā dziesma “Es skrienu”, kas skanēja pati pēdējā, spēja iekustināt pat tos, kuri līdz tam stāvēja kā sālsstabi. 

Sestdienas pusdienlaikā Dzērves laukumā un Lielajā ielā bija vērojams koncerts, bērniem nebeidzamu prieku sagādāja iespēja bez maksas izlēkāties piepūšamajās atrakcijās. Kā lieli, tā mazi varēja iesaistīties tūrisma kluba “Oga” piedāvātajās aktivitātēs un arī uzspēlēt ielu basketbolu.

Tikmēr vecākās paaudzes pārstāvji izstaigā amatnieku tirgu promenādē.  

Dažs pārdevējs sēž pavisam sagumis, jo tirgošanās neiet no rokas, bet Imantam Vitlībam “Zirgu salas zivis” pērk braši. “Man vienmēr ir pirkts, par to nesūdzos,” viņš pašapzinīgi saka. Dalība šādos sarīkojumos esot izdevīga, vajagot tikai “palaist bišķi lētāk”, tad darīšana ejot no rokas. No svētkiem viņš pagaidām redzējis vien turpat pretī uz saliņas notiekošās divkaujas. 

Igauņi par Grobiņu dzirdējuši

Mūsdienīgi ģērbtu cilvēku pūlī ik pa laikam pamanāmi senās drānāsi tērpti ļaudis. Promenādē paēnā sasēdusi vesela rinda tādu. “Laiks ir labs, un tikko mūsu puisis uzvarēja cīņās,” igaunis Jānus Vapers neslēpj, ka tas ir gandarījums. 11 cilvēku grupa no Tallinas un Tartu atbraukusi sestdienas naktī. Apmetušies trijās teltīs Skābaržkalnā.

Mēs jau sen gribējām atbraukt uz Grobiņu, saka Katrīna Koha-Māsinga. Kad jautāju, vai tiešām iepriekš zinājusi par šo vietu Latvijā, viņa norāda: daži no grupas pasniedz arheoloģiju, tādēļ zina šīs vietas izcilo vēsturi. Iepriekš šeit nekad neesot būts, vairāk gadījies apmeklēt pasākumus Vidzemē – Valmierā, Cēsīs, Āraišos.

Sestdien visas dienas garumā Grobiņā varēja vērot senās cīņas. Bija divkaujas jeb holmgangs, paraugdemonstrējumi cīņām trīs pret trīs, grupu kauja, bet vienpadsmitos vakarā – kaujas imitācija dūdu un bungu ansambļa “Auļi” pavadībā.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 28. maija numurā.

 #kvards-20120528-06#