Latvijā sāk atgriezties pirmie gājputni, taču, laikam atkal kļūstot aukstākam, tie var atkāpties vairāk uz dienvidiem, lai tur nogaidītu pavasara atnākšanu.

28. februārī Pāvilostas novadā redzēts sila strazds, bet Papes ezera apkaimē – meža zoss. Citur Kurzemē manīta arī ķīvīte, lauka un meža balodis, lauka cīrulis, stāsta ornitologs Kaspars Funts. Viņš skaidro, ka šo sugu putni ir tā sauktie laika apstākļu migranti. Kad iestāsies sinoptiķu prognozētās ziemas atskaņas ar krasu gaisa temperatūras pazemināšanos, šie putni griezīsies atpakaļ drošākās ziemošanas vietās.

Savukārt par instinkta migrantiem dēvētie putni, piemēram, baltie stārķi, čakstes, ķauķi, sāks uz Latviju lidot pēc dažām nedēļām.

“Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad migrācija notiek vēlāk,” saka ornitologs. “Šī ir normāla ziema ne tikai pie mums, bet arī visā reģionā, un ziemotāji vēl atrodas savās ziemošanas vietās.”

Šogad Latvijā esot novērots arī mazāks skaits to putnu, kas pārziemo šeit – ļoti maz esot bijis zīdastu un ķeģu.

K. Funts norāda, ka to putnu starpā, kas aukstākajā gadalaikā palikuši šeit, mirstība šoziem noteikti ir lielāka. Taču neesot nekāda iemesla satraukumam, jo, piemēram, pūču populācijai tas nāk tikai par labu: “Pavasarī būs mazāka konkurence uz ligzdošanas vietām, uz barību. Pat tad, ja populācija būs kļuvusi mazāka, tai būs labāks genofonds, tā būs stiprāka.” Tas pats attiecoties arī uz citiem putniem, kas ziemojuši šeit.

Uzziņai

Putnu novērojumiem var sekot līdzi www.funtaputni.lv

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”  

Arī zīlītes pieskaitāmas pie daļējiem migrantiem, kas atkarībā no laika apstākļiem vai nu paliek šeit, vai ceļo prom. Parasti uz siltākām ziemām dodas jaunie putni, vecie paliek uz vietas.