Kamēr citviet kulšanas
darbi vēl nav sākti, Durbes novadā pļavas auzeni kuļ zemnieku saimniecībā
“Krastmaļi”. Pieļauj, ka raža nebūs labāka kā pērn.

“Viss notiek,” kulšanas darbu sākšanu apstiprina Durbes novada
zemnieku saimniecības “Krastmaļi” pārstāvis Mārtiņš Flaksis. “Tas
ir zālājs, ko mēs pašlaik kuļam. Sarkanā auzene. Izskatās, ka nav rekordraža,
bet būs okei,” viņš norāda.
Darbus plānots pabeigt divu līdz trīs dienu laikā, bet pēc neliela pārtraukuma,
šonedēļ varētu sākt kult pļavas auzeni: “Viss rit pēc plāna.”

“Graudkopjiem un rapšu audzētājiem, tiem sezona sāksies kā parasti
25., 27. jūlijā. Sezona vēl tikai tuvojas,” teic Durbes Novada domes
priekšsēdētāja vietnieks un zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu
direktors Edgars Putra. Kulšanas darbi vēl neesot sākti arī Aizputes un
Priekules novadā. “Nekur neviens nav redzēts. Nav zināms, ka būtu kāds sācis
kulšanas darbus. Varbūt nākamajā, aiznākamajā nedēļā. Parasti tās ir jūlija
beigas, augusta sākums. Atkarībā no laika apstākļiem. Tagad bija diezgan auksts
jūnijs. Vēl nekas nenotiek,” situāciju komentē Priekules novada lauku
attīstības konsultante Irina Gintere.

E. Putra prognozē, ka raža nebūšot tik laba, kāda tā bijusi 2012. gadā.
“Par ziemājiem faktiski vispār nav jautājumu, jo tie mūsu novadā cieta ļoti
stipri. Arī mūsu saimniecībā aptuveni pusi nācās pārsēt, bet par vasarājiem
šobrīd grūti prognozēt. Ir ļoti labi lauki, kas ir pat labāki par vienu otru
ziemāju lauku. Ir arī sliktāki lauki,” vērtē E. Putra. Vasarājus savukārt
šajā sezonā stipri ietekmējuši nepastāvīgie laika apstākļi, kad liels mitrums
mijies ar karstumu. “Ja normālā gadā var izaudzēt sešas tonnas, tad mūsu saimniecībā
mēs prognozējam uz četrām ar pusi tonnām. Vidēji gan no ziemājiem, gan vasarājiem,”
lēš E. Putra. 

Pēdējā pusotra mēneša laikā graudu cena nokritusies par trīsdesmit eiro
tonnā. Cenas svārstību ietekmējot situācija visā Eiropā, kur šogad
lauksaimnieki varot lepoties ar rekordlielu ražu: “Izsala jau faktiski
tikai liela daļa Lietuvas un liela daļa Latvijas. Pārējās valstīs veidojās
pārprodukcija. It kā pašlaik arī pasaulē nav nekādas dabas stihijas
bijušas.” Pēc E. Putras domām, zināmu ietekmi uz cenu atstājis arī
Krievijas un Ukrainas militārais konflikts. “Eiropā ražu prognozē ļoti
labu. Tas arī nosaka cenu,” teic E. Putra. Tomēr vietējiem
lauksaimniekiem ar produkcijas realizēšanu problēmu nebūšot: “Slēgt
līgumus un eksportēt ir gatavi, jo Baltijas graudam biržā izveidojies zināms brends.” Šis apstāklis savukārt
bažīgus darot vācu zemniekus. Tomēr visbiežāk ne vienmēr ir tā, ka graudu cena
atkarīga no kvalitātes vai kādiem citiem kritērijiem. To nosakot birža:
“Tīri spekulatīvi klerki, kas biržā sēž un spēlējās ar skaitļiem.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. jūlija numurā.

#kvards-20140715-06#