Uz 30 gadiem noslēgtais līgums paredzēja izlietotu naftas apstrādes katalizatoru rūpnīcas būvniecību.

Pamatojoties uz Grobiņas un tās apkaimes iedzīvotāju iebildumiem pret bīstamo atkritumu pārstrādes uzsākšanu poligona ”Ķīvītes” teritorijā, sarunas par līguma laušanu rosināja sākt Dienvidkurzemes novada domes izpilddirektors Uldis Vārna.

Viņš uzsver, ka šāds lēmums vēl nenozīmē līguma laušanu.

Atbildot uz jautājumu, vai izšķirošais bijis iedzīvotāju negatīvais viedoklis, izpilddirektors atbild, ka gan tas, gan pašvaldības skatījums. ”Mēs iniciējām [projekta] apspriešanas klātienē. Bija iespējami dažādi scenāriji. Ja iedzīvotāji būtu saņēmuši atbildes uz visiem jautājumiem un tās pieņēmuši, ja uzņēmējam būtu izdevies pārliecināt par savu ieceri, par to, ka viss būs labi, mēs neliktu nekādus šķēršļus.

Bet bija skaidrs, ka ar atbildēm cilvēki nav mierā, uzņēmējam nav izdevies viņus pārliecināt,” viņš atzīst.

Iedzīvotāju viedokli un Dienvidkurzemes novada domes deputātu publiski pausto noraidījumu rūpnīcas iecerei min arī ”Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.

Viņš pauž, ka process nenotikšot ātri. ”Līguma nosacījumi ir jāizlasa un jāievēro. Tajā ir atrunas un punkti – ja process neiet uz priekšu tā, kā tam jāiet, tai skaitā, vides aizsardzība, varbūt pat komunikācija, visas formālās lietas, sākot ar ietekmes uz vidi novērtējumu un būvprojekta iesniegšanu, tad ir iespējams līgumu pārskatīt un arī vienpusēji atkāpties no tā,” skaidro ”Liepājas RAS” vadītājs.

N. Niedols stāsta, ka SIA ”VNiMo services” jau esot informēta. ”Protams, attīstītāji nav priecīgi, jo viņi ir ar kaut ko rēķinājušies un uz kaut ko cerējuši. Visticamāk, sarunas nebūs vieglas. Ja ir dažādi viedokļi, gala lēmumu droši vien pieņem tiesa.

Ļoti nobijies neesmu par lielām sankcijām, īsti neredzu, par ko.

Saņemtā nomas maksa nav liela un būtiska ”Liepājas RAS”. Ja uzņēmējs gribēs piedzīt kādus neizmērāmus zaudējumus, tad tas varētu būt strīdus objekts un argumentus vērtēs tiesa,” viņš atzīmē.

Rūpnīcas projekta attīstītājs Mārtiņš Berķis-Bergs atgādina, ka joprojām nav saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ieceri. ”Ar mani neviens oficiāli nav kontaktējies, vienīgā informācija man ir no preses,” viņš saka.

Uzņēmējs negrasoties atkāpties no līguma par zemes nomu un esot gatavs tiesāties, ja tiktāl nonāks, jo investoru ieguldītās summas esot vērā ņemamas. ”Ja uzņēmējs gan ”Liepājas RAS” saņem līgumu, gan domē atbalstu, sāk investēt naudu, bet vienā brīdī partneri pēkšņi pārdomā, tas ir nenopietni. Pamatojoties uz iedzīvotāju protestiem?

Tas nav nopietni, tā nav demokrātiska valsts. Esam izpildījuši visas likumā prasītās normas attiecībā uz apspriešanām, esmu sniedzis skaidrojumus, visus līguma nosacījumus pildām,” viņš norāda.

Arī U. Vārna min, ka par līguma laušanas procedūras uzsākšanu sekas var iestāties gan ”Liepājas RAS”, gan arī pašvaldībai, kura vēl nav lēmusi, taču arī deputātu lēmumu varot apstrīdēt.

”Uzņēmējs nebūs mierā ar ciestajiem zaudējumiem. Tādi riski pastāv, tos esam apsvēruši kapitāldaļu turētāju sapulcē. Šo procesu turpinot ilgāk, zaudējumi kļūs vēl lielāki. Ja viedoklis ir tāds, ka mēs nevēlamies un neatbalstām, tad jāmēģina pēc iespējas ātrāk to lietu pārtraukt, lai zaudējumu apmērs nekļūtu vēl lielāks. Būs tiesu darbi, tad būs, bet, ja mēs ļausim visam attīstīties tālāk, tad uzņēmēja izdevumi jau ar katru dienu pieaug,” pauž izpilddirektors.

”Liepājas RAS” kapitāldaļu turētāju pārstāvji uzdevuši ”Liepājas RAS” valdei informēt viņus par sarunu gaitu ne vēlāk kā līdz nākamā gada 23. janvārim.