Pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma
izstrādāts trokšņa samazināšanas rīcības plāna projekts autoceļu posmiem, kuros
satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 3 miljoni transportlīdzekļu gadā. Trokšņa
samazināšanas rīcības plāna projektu paredzēts īstenot līdz 2018. gadam,
teikts Grobiņas novada pašvaldības mājaslapā.

Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem rīcības plāna
izstrādi veica SIA “Transportbūvju konsultācijas” un SIA ‘”Estonian,
Latvian & Lithuanian Environment”. Trokšņa samazināšanas rīcības plāna
projekts izstrādāts vairākiem valsts autoceļu posmiem, no tiem viens ir A9
Rīga–Liepāja posms, no autoceļa P106 Ezere–Embūte–Grobiņa līdz Liepājai. Ceļš
šķērso Grobiņas pilsētas teritoriju. Rīcības plāna izstrādātāji noskaidrojuši,
ka autoceļa A9 posmā P106 – Liepāja vidējā satiksmes intensitāte pārsniedz trīs
miljonus transportlīdzekļu gadā. Autoceļu satiksmes radītais troksnis novērtēts
ar Francijā izstrādātu trokšņa rādītāju. Ar tā palīdzību konstatēts trokšņa
rādījums, kas raksturo diskomfortu dienas laikā, vakarā. Pārbaudīti trokšņa
radītāji, kas raksturo trokšņa radītos miega traucējumus un kopējo diskomfortu.
Atbilstoši pašvaldību mājaslapās sniegtajai informācijai autoceļa A9 posma P106
– Liepāja tuvumā atrodas viena izglītības iestāde, kas ir teritorijā, kur
trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteikto trokšņa lielumu. Trokšņa
diskomforta zonas dabā apsekotas 2013. gada vasarā, precizējot zonu
robežas un identificējot iespējamos pasākumus trokšņa mazināšanai. Šim
autoceļam līdz šim neesot veikti pasākumi trokšņa samazināšanai. Rīcības plāna
ievadā tiek minēts, ka vides trokšņa ietekmes samazināšanas rīcības plāna
izstrādi nosaka Eiropas Parlaments. Rīcības plāns jāizstrādā tiem valsts
galvenajiem autoceļa posmiem, kuros satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs
miljoni transportlīdzekļu gadā, kā arī ik pēc pieciem gadiem ir jāveic iepriekš
izstrādāto rīcības plānu pārskatīšana. Rīcības plāna izstrādi autoceļiem
nodrošina Satiksmes ministrija.

Grobiņā plānots izvietot astoņas trokšņa barjeras ar
kopējo garumu 1, 386 metri un virsmas laukumu 4,190 kvadrātmetru. Diskomforta
zonās plānots izvietot necaurspīdīgas absorbējošas trokšņa barjeras. Lai
mazinātu nepamatotu sūdzību skaitu par trokšņa ietekmi un aktīvāk iesaistītu
pašvaldības trokšņa jautājumu risināšanā, esot nepieciešams izstrādāt
mehānismu, kas nodrošinātu plānoto apbūves teritoriju attīstītāju informēšanu par
trokšņa ietekmi un to atbildību trokšņa ietekmes mazināšanai. Plānoto pasākumu
izmaksas varētu būt ļoti augstas. Trokšņa samazināšanas pasākumu ieviešana
diskomforta zonā, Grobiņā, šobrīd neesot ekonomiski pamatota. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. februāra numurā.

#kvards-20140227-06#