liepajniekiem.lv
Par šiem uzņēmēju plāniem pārsteigumu pauž pašvaldība un nepatiku izrāda vietējie iedzīvotāji.
Pirmā reakcija – negatīva
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Uldis Kristapsons atzīst, ka par plānoto vēja parku būvniecību uzzinājis no medijiem un bijis ļoti pārsteigts.
“Tikos ar novada būvvaldi, prasīju informāciju, kuru viņi solīja sagatavot. Lūdzām, lai sagatavo materiālu ne tikai par šiem trim vēja parkiem, bet par visiem, kas top vai plānoti novadā.
Būvvalde gan norādīja, ka saistībā ar šiem jaunajiem plāniem arī tai pašai informācijas ir maz.”
Būvvaldes pārstāvis Jānis Grundbergs norāda, ka ar uzņēmumiem, kas plāno izbūvēt vēja parkus, kontaktēsies tikai tad, kad būs veikts pilnais ietekmes uz vidi novērtējums.
“Ātrāk šis jautājums mūsu kompetencē nenonāks. Uzņēmumu pārstāvji gan zvana, cenšas kaut ko runāt, jautāt. Mēs savā nostājā esam stingri – likumdošana skaidri nosaka, ka pirms būvniecības ieceres iesniegšanas būvvaldei ir jābūt ietekmes uz vidi pilnajam novērtējumam,” skaidro J. Grundbergs.
“Man šķiet, ka mēs ejam pilnīgi nepareizā virzienā. Vispirms vajadzētu runāt ar cilvēkiem un tikai tad sākt kaut ko darīt.
Būvvalde gan apgalvo, ka nekur neko nav ļāvuši būvēt. Tomēr mums ir jāsaprot kopējā bilde. Šķiet, ka ģeneratoru šeit paliek jau par daudz,” uzskata U. Kristapsons.
Viņš piemin, ka pagaidām pašvaldībai nav zināms par sabiedriskām apspriešanām un to, kad tās varētu notikt.
Arī Aizputes, Cīravas un Lažas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Petrovics ir pārliecināts, ka vismaz kādai sabiedriskai apspriešanai vajadzētu būt, vēl pirms uzņēmēji ko reāli sāk darīt ar projektu.
Vakar viņš saņēmis vairākus zvanus no vietējiem iedzīvotājiem, daudzi ir neapmierināti.
“Cīravas pagastā jau ir saules paneļi, kas aizņem 500 hektāru lielu platību. Nu vēl ģeneratori? Uzskatu, ka tas nav normāli.
Gaidām, kad būs kādas ziņas par publisko apspriešanu.”
Par plānotajiem vēja parkiem A. Petrovics tika informēts pirms aptuveni mēneša, kad uzņēmumi sākuši strādāt pie ietekmes uz vidi novērtējuma programmas.
“Nezinu, cik tur ir patiesības, bet runā, ka tas ir saistīts ar birokrātijas mazināšanu – tagad pat vairs neprasot pašvaldībām viedokli. Būvē, un viss. Nepatīkami!
Turpat tuvumā ir Cīravas pils, meža parks, ir daudz skaistu tūrisma vietu,” teritorijas, kurās plānots būvēt vēja parkus gan ir privātas, norāda pārvaldnieks.
Sadalīti starp Cīravas un Lažas pagastiem
Tikmēr Enerģētikas un vides aģentūra ir izdevusi ietekmes uz vidi novērtējumu programmas visos trīs vēja parkos.
Precīzs izbūvējamo vēja elektrostaciju (VES) skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi nevienā parkā šobrīd vēl nav noteikti.
Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, uzstādāmo vēja elektrostaciju skaitu, to izvietojumu un vēja parka kopējo jaudu.
Katras vēja elektrostacijas nominālā jauda parkos paredzēta līdz 7,2 megavatiem.
Elektrostacijas masta augstums visos parkos būtu līdz 175 metriem, bet to kopējais augstums – līdz 268 metriem.
Vēja parkā “Cīrava” Cīravas pagastā paredzēts uzstādīt līdz septiņām vēja elektrostacijām, kuru kopējā jauda pārsniegs 50 megavatu.
Savukārt vēja parks “Apriķi” tiks izvietots Cīravas un Lažas pagastā, un tajā plānots uzstādīt ne vairāk kā 21 elektrostaciju, kā kopējā jauda var sasniegt apmēram 150 megavatus.
Arī parka “Aizpute” infrastruktūras izbūve plānota Cīravas un Lažas pagastā. Tur plānots uzstādīt līdz 12 vēja elektrostacijām, kuru kopējā jauda var sasniegt apmēram 86 megavatus.
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes sistēmā “Ozols” publicētās informācijas, nevienā no trim izpētes teritorijām neatrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.
“Cīravai” tuvākās šādas teritorijas ir dabas liegums “Dunalkas meži” un dabas piemineklis “Cīravas liepu aleja”, kas atrodas attiecīgi viena un divu kilometru attālumā.
Savukārt no “Apriķiem” četru un vairāk kilometru attālumā atrodas dabas pieminekļi “Cīravas liepu aleja” un “Dzērves Bērziņu avoti”.
Bet tuvākā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija (“Natura 2000”) ir dabas liegums “Tebras ozolu meži”, kas atrodas 7,5 kilometru attālumā.
Izpētes teritorijā nav reģistrēti mikroliegumi, taču tā mala robežojas ar jūras ērgļa aizsardzībai izveidota mikrolieguma teritoriju.
Arī parka “Aizpute” izpētes teritorijai tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija ir dabas liegums “Tebras ozolu meži”, kas atrodas 2,3 kilometru attālumā. Tas iekļauts “Natura 2000” sarakstā.
Izpētes teritorijā nav reģistrēti mikroliegumi, taču trīs kilometru rādiusā ap to reģistrēti mikroliegumi, kas veidoti īpaši aizsargājamu putnu sugu aizsardzībai.
Informācija vietnē firmas.lv liecina, ka SIA “Cīravas vējš”, “Apriķu vējš” un “Aizputes vējš” reģistrētas tikai šogad.
Visām trim kompānijām pamatkapitāls ir 3000 eiro.
Uzņēmumi uz pusēm pieder Norvēģijā reģistrētai kompānijai “Pondera Development Latvia” un SIA “Contrario Investments”, kas pieder Kārlim Maulicam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.