Plūdi Polijā ietekmēs Latvijas dārzeņu tirgu un mūsu zemniekiem šogad spīd laime uz citu nelaimes rēķina – šādas ziņas izskanējušas dažādos medijos. Tomēr Liepājas puses audzētāji par to nav tik pārliecināti.

Spēlētāju ir daudz

Maija vidū spēcīgas lietusgāzes izraisīja plūdus Polijā. Bija nepieciešams no dzīvesvietām evakuēt tūkstošiem cilvēku, vairāk nekā 10 iedzīvotāji gāja bojā. Pēc tam dažādos Latvijas masu informācijas līdzekļos izskanēja ziņas, ka applūdušie Polijas lauki varētu ietekmēt vietējo tirgu un dārzeņu cenas.

Polija ir liela, tādēļ cenas diez vai tiks ietekmētas, skeptiski noskaņoti ir “Kurzemes Vārda” aptaujātie dārzeņu audzētāji. Biedrībā “Latvijas dārznieks” stāsta, ka joprojām nav ziņu, kuri Polijas rajoni visvairāk cietuši un cik daudz. “Taču diez vai poļi savas siltumnīcas izvietojuši kritiskās vietās pie upēm,” par plūdu ietekmi uz Latvijas tirgu šaubās arī biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.

Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības “Dižķuņķi” saimnieks Agris Radomišķis stāsta, ka neilgi pēc traģiskās Polijas prezidenta lidmašīnas avārijas šajā valstī viesojies. Pabijis arī vietās, kuras pēc tam skāra plūdi. “Tur ir paugurains, nelīdzens,” tādēļ, pēc A. Radomišķa domām, poļu dārzeņu lauki cietuši maz. J. Bērziņš arī norāda, ka Polija nav vienīgais un lielākais spēlētājs tirgū: “Viens tāds mums ir tepat blakus.”

Vietējo tomātu vēl nav

Vērgales pagasta Saraiķos esošās piemājas saimniecības īpašniece Sanita Zikmane piebilst, ka dārzeņi no Polijas arī tagad iepludināti Liepājas tirgos. “Puķkāposti ir gan vietējie, gan poļu,” viņa zina teikt. Pašas saimniecībā uz lauka augušās baltās galviņas tirgū varēšot nopirkt jūnija vidū. Tās, ko tagad pārdod, nākušas no siltumnīcām, viņa piebilst.

A. Radomišķis brīdina, ka vismaz 99 procentiem tirgotāju, kas pārdod tomātus, ievestā produkcija ir arī pārējā. “Cik esmu runājis, mūsējiem tikai drīzumā tomāti varētu būt gatavi,” viņš apgalvo. Savukārt Mārupē augušos tomātus tirgū nopirkt nevar, tos pārdod tikai lielveikalos.

“Polijā rudens ir ilgāk nekā pie mums, ja plūdi tomēr ko ietekmējuši, to vēl var paspēt labot un dārzeņus pārsēt, pārstādīt,” teic J. Bērziņš. “Tā ka mēs varam diži nepriecāties par kaimiņu nelaimi.” Otaņķnieks A. Radomišķis atklāti teic, ka latviešu zemnieks uz citu nelaimes rēķina tikai var izdzīvot: “Ja visiem viss izaug, tad ir vāks.” Šogad arī Nīcas novada lauksaimnieki piedzīvoja netīkamu pavasari. Polderos lauki bija tik slapji, ka traktori grima un kartupeļus beidza stādīt tikai maija beigās. Burkāni sēju vēl tikai gaida.

Ietekmē nodokļu politika

To, ka Latvijas tirgus nav atrauts no apstākļiem citās Eiropas valstīs, biedrības “Latvijas dārznieks” vadītājs gan nenoliedz. Maija beigās, piemēram, aptrūkušies gurķi, tādēļ cena uzreiz kāpusi. Tam par iemeslu bijis vēsais pavasaris Polijā un laika apstākļi Spānijā. Tur gurķus parasti audzējot no februāra sākuma līdz jūnija vidum. Kad sākas karstās dienas, lauksaimnieki ar laika apstākļiem necīnās līdz rudenim, kad atkal kļūst vēsāks. Tagad gurķu raža beigusies jau maijā. Savukārt Nīderlandes dārzeņus lielā vairumā šajā pavasarī iepirkusi Krievija.

Taču, kad Polijas lielajiem kompleksiem, kas strādā ar Lielbritānijas tirgu, radās problēmas ar līgumiem, dārzeņus uz turieni vairs neveda. “Ja četrdesmit, piecdesmit tonnu ieved Latvijā, tirgus to uzreiz jūt,” novērojis J. Bērziņš.

Iespēja šeit dārzeņus tirgot par zemākām cenām nekā vietējiem zemniekiem, kaut ceļš ir daudz tālāks, poļiem rodas atšķirīgās valstu nodokļu politikas dēļ. Otrs iemesls esot tas, ka puse dārzeņu uz Latviju tiek atvesta oficiāli, puse – neoficiāli.

Zemo cenu dēļ A. Radomišķis priecājas, ka saimniecība neīstenoja agrāko plānu lielā platībā uzbūvēt siltumnīcas. Savukārt kāds Vecpils pagasta lauksaimnieks novērojis, ka “tagad pat lopkopji būvē siltumnīcas”. Otaņķnieks nosmaida: “Lai jau skrien ar pieri sienā.”

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”