liepajniekiem.lv
Projekta laikā katrs koncerts tiks atspoguļots video formātā, kuru mūziķis publicēs savā Youtube kontā. Pirms dažām dienām viņš izlaida pirmo video – par Durbi.
Mūziķis projektu ieplānojis īstenot piecu gadu garumā, taču, tagad, to uzsākot, viņš nav pārliecināts par to, cik daudz laika tas īstenībā aizņems.
“Tas prasa vairāk darba, nekā biju plānojis, bet tas ir tā vērts!”
atzīst vācietis.
Viņam bija svarīgi, lai koncerti ir pieejami visiem. “Es nolēmu, ka koncertiem ir jābūt bezmaksas un tiem obligāti jānotiek vietās, uz kurām cilvēkiem nav bail iet. Piemēram, kāds var nenākt uz kultūras namiem, jo viņš domā, ka tur viss būs ļoti solīdi.”
Tāpēc pasākumi notiks vietās, kur iedzīvotāji sanāk kopā: kafejnīcās, bāros, muižās vai pagastmājās. “Ar projektu vienlaikus vēlamies atbalstīt pilsētu kultūrvietas, jo tās vieno cilvēkus,” skaidro mūziķis.
J. Šteinhauers atklāj, ka ideja par projektu radusies, jo, domājot par savu dzīvi Latvijā, viņš sapratis, ka viss šeit piedzīvotais ir bijis saistīts tieši ar cilvēkiem. Tas viņam palīdzējis apzināties, ka nevar uzsākt savu nākamo dzīves posmu, kamēr nav saticis latviešus no visām pilsētām.
“Tad nu lēnām sāka tapt ideja, ka man vajadzētu pievērst uzmanību arī mazākām vietām Latvijā. Bet es negribēju to darīt tā, ka pēc tam ir sajūta, ka visam izskrēju cauri.
Man ir ļoti svarīgi, ka koncerti nenotiek vienkārši ķeksīša pēc,”
stāsta mūziķis.
Par katru pilsētu un koncertu publicēs arī video jeb tā saucamo vlogu. Mūziķis šādus video iepriekš nav veidojis, tāpēc Durbes filmiņas veidošana viņam aizņēmusi nedēļu. Ideja par vlogu tapusi tāpēc, lai viņa viesošanās pilsētās nebūtu vien viens koncerts.
“Gribu iepazīt pašu pilsētu. Tikko biju Limbažos, kur apciemoju divas skolas. Man ir iespēja gan citiem latviešiem, gan ārzemniekiem parādīt šīs pilsētas. Tas ir apjomīgs projekts, bet beigās tas palīdzēs saprast, kas notiek 81 Latvijas pilsētā.
Ceru, ka ārzemnieki redzēs video par Latvijas mazāko pilsētu un uzzinās kaut ko, ko varbūt neuzzinātu citā veidā,”
pauž J. Šteinhauers.
Durbi par pirmo galamērķi viņš izvēlējās tamdēļ, ka tas šķitis kā skaists vēstījums. Viņaprāt, visgrūtāk ir sadabūt skatītājus un ieinteresēt publiku mazās pilsētās, un Durbei, esot vismazākajai, bija potenciāls būt visgrūtāk sasniedzamajai.
“Pieļāvu domu, ka cilvēki varētu nenākt, jo viņiem liktos, ka tur neviena nebūs.”
“Pirms mēs devāmies uz Durbi, bijām pie Olgas Rajeckas vīra Ivo Bankava, kurš mums pateica, ka tur ir pils. Pat liepājnieks Guntis Veilands, kurš ar mani ceļo uz šīm pilsētām, to nezināja! Tad mums nedaudz veidojās tāda Šerloka Holmsa sajūta – interesanti, ko vēl mēs varētu uzzināt.”
Interesants atgadījums, kurš parādīts arī mūziķa publicētajā video, ir vajadzība pēc bankomāta, kura Durbē nemaz nav.
Piedzīvotais un neesošā bankomāta meklēšana mūziķi pārliecināja, ka, neskatoties uz to, cik maza ir pilsēta, tajā vienmēr varēs atrast ko interesantu.
Šobrīd nākamais koncerts tiek plānots Cēsīs 2. februārī, taču mūziķis pieļauj, ka pirms tam varētu būt vēl kāds koncerts, jo pasākumi tiek plānoti pa vienam vai diviem vienlaikus.
Mūziķis uzsver, ka viņam nav mīļākās pilsētas, kuras labprāt apmeklētu, bet viņš nenoliedz, ka ar lielu nepacietību gaida atgriešanos jau sev mīļās vietās.
“Ļoti gaidu tās pilsētas, ar kurām man jau ir kāda saikne, piemēram, Liepāju, Grobiņu vai Talsus.
Kurzemē man ir daudz tuvu pilsētu, tā man ir īpaši mīļa.
Valdemārpili gribu redzēt, jo tā ir pilsēta ar visgarāko nosaukumu,” joko vācietis.
Durbes pilsētas kultūras nama kultūras darba organizatore Daira Veilande pastāsta, ka uz mūziķa pasākumu ieradās aptuveni 50 skatītāji, zāle bijusi pilna.
“Cilvēki viņu pazīst, pārzina viņa repertuāru, zina dziesmas par latiņu un sunīti. Jau nedaudz atpazīstot Joranu, cilvēki nāca uz pasākumu. Visi dziedāja līdzi, un beigās bija pat kopīga dejošana. Tas viss ilga kādas divarpus stundas,” pastāsta D. Veilande.
Mūziķis paralēli bijis sagatavojis arī interesantu stāstījumu un videomateriālu par to, kā viņš uzsācis mūziķa gaitas. Tas savukārt raisījis sarunu un diskusiju starp viņu un pasākuma apmeklētājiem.
“Jorans arī nodrošināja uzkodas un dzērienus no vietējiem ražotājiem,” informē durbeniece.
Atmosfēra bijusi citāda nekā klasiskos koncertos. “Tas nebija tikai koncerts. Viņš izmantoja iespēju filmēt Durbi un popularizēt mūsu mazo pilsētiņu. Zinu, ka bija atbraukuši arī citi, piemēram, liepājnieki.
Atmosfēra bija lieliska. Mēs pēc tam nevarējām šķirties!”
Ar J. Šteinhauera video kultūras darba organizatore jau ir iepazinusies, jo tajā redzama arī viņa pati. “Tie, kas viņam seko līdzi, noteikti video jau ir redzējuši, bet es plānoju šo informāciju pielikt arī pie informatīvajiem dēļiem pilsētā,” atklāj D. Veilande.
Viņa pauž, ka daļa no pasākuma apmeklētājiem bija vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem sociālo tīklu kontu varētu arī nebūt. “Mūziķis tiešām atcerējās cilvēku vārdus un vietas, par kurām viņam stāstīju. To visu var redzēt viņa video.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.