Šodien pulksten 13 Durbes Kultūras namā notiks dabas lieguma “Durbes ezera pļavas” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksme, informē Durbes Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ansone. Dabas aizsardzības plāns ir instruments, ar kura palīdzību tiek nodrošināta teritorijas aizsardzība un apsaimniekošana, skaidro A. Ansone. Tā uzdevums ir izstrādāt teritorijas aizsardzības ilgtermiņa un īstermiņa mērķus, teritorijas zonējumu un pasākumus plāna mērķu sasniegšanai. Tajā būs noteiktas teritorijas nākotnes apsaimniekošanas un aizsardzības iespējas turpmākiem desmit gadiem.

“Durbes ezera pļavas” dabas aizsardzības plānu izstrādā Latvijas ornitoloģijas biedrība, projekta vadītājs ir Rolands Lebuss. Plāns tiek izstrādāts laika posmam no 2007. līdz 2011. gadam.
Dabas liegums “Durbes ezera pļavas” izveidots 2004. gadā, lai nodrošinātu unikālu dabas vērtību, galvenokārt reto un īpaši aizsargājamo savvaļas putnu un augu sugu, kā arī biotopu aizsardzību. Dabas parks kopš 2004. gada ir “NATURA 2000” teritorija, tā platība – 596 ha, kas administratīvi ietilpst Durbes novadā, Dunalkas un Vecpils pagastos.
Liegumā iekļauta daļa no putniem nozīmīgās vietas – Durbes ezera. Šeit migrācijas laikā koncentrējas ļoti liels caurceļojošo zosu skaits, kā arī ligzdošanas sezonas laikā konstatēts augstākais zināmais griežu blīvums Dienvidkurzemē. No retajiem pļavu veidiem sastopamas sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas.
Liela daļa pļavu un ganību pārplūstošajās platībās ir aizaugušas ar krūmiem. Tās netiek apsaimniekotas, kaut arī īpašnieki maksā zemes nodokli. Vietām vienīgais saimnieks ir bebrs, pārpludinot vēl lielākas platības. Pļavu atjaunošana nodrošinātu nepieciešamo dzīves vietu apdraudētām augu un putnu sugām. Bez griezes īpaši jāuzsver arī mazais ērglis, kurš palieņu pļavas izmanto kā barošanās vietu. Tāpat arī ķikuts – putns, kurš vēl Kurzemes hercogistes laikos tika uzskatīts par samērā bieži sastopamu medījamu putnu, bet šobrīd Kurzemē jau ir izzudis. Viena no pēdējām vietām, kur bija vērojamas ķikutu riesta cīņas, bija tieši Durbes ezera krastā. Pļavu atjaunošana dod cerības piesaistīt šo putnu viņa vēsturiskajā dzīves vietā.
Šobrīd noslēgti līgumi par 27 ha krūmu izciršanu aizaugušajās pļavās un par 40 ha pirmreizējās pļaušanas.
Sabiedrisko attiecību speciālists projektā “Palieņu pļavu atjaunošana” Andris Klepers norāda, ka daļa zemes īpašnieku jau ļoti labi novērtējuši savas privilēģijas – būt pļavu īpašniekiem dabas liegumā. Tas ļauj viņiem pretendēt uz papildu līdzekļiem pļavu atjaunošanai un turpmāk saņemt Eiropas Savienības subsīdijas, kas paredzētas Lauku attīstības plānā – 138 eiro par bioloģiski vērtīgo zālāju hektāra uzturēšanu un 28 eiro hektārā par “NATURA 2000” statusu. Iespējami arī citi atbalsta maksājumi.
Pļavu apsaimniekošanas interese jau tagad veicinājusi nozīmīgas ainavas izmaiņas, veidojot atklātas palieņu pļavu teritorijas. “Tas ļauj cerēt, ka varbūt kādā pavasarī šeit atkal atgriezīsies ķikuti, lai nakts melnumā uzsāktu savas kareivīgās riesta cīņas,” piebilda A.Klepers.