Viņš uzskata, ka reģionālā reforma novada iedzīvotāju dzīvi būtiski nav neietekmējusi un visas vajadzības var atrisināt tikpat ātri kā iepriekš, kad pastāvēja pagasti.

“Naudai būtu jāseko iedzīvotājam, jo tad rēķināt būtu pavisam vienkārši,” sacīja Priedols, uzsverot, ka “tad cilvēki sapratīs, ka, apvienojoties lielākās kopienās, arī iespējas ir lielākas”.

Runājot par pārmaiņām pēc administratīvi teritoriālās reformas, kuras laikā izveidots Grobiņas novads, Priedols sacīja: “Novada saimniecība tiek vadīta tā, ka katrā pagastā ir pārvaldnieks, kurš reizi nedēļā brauc uz novada centru. Iedzīvotāji viņam var nodot mutiski vai rakstiski formulētu vajadzību, kas tiek apspriesta “ražošanas” apspriedē. Braucot mājās, pārvaldnieks jau var iedzīvotājam nogādāt kādu viņam vajadzīgu izziņu vai dokumentu.”

Priedols uzskata, ka reģionālā reforma pagastu iedzīvotāju ikdienas dzīvi nav ietekmējusi, un norāda, ka “laukos viss notiek sirsnīgāk nekā lielajās pilsētās” un pozitīva loma ir faktam, ka iedzīvotāji viens otru pazīst. “Veidojot novadu no pagastiem, ir pārņemtas labās tradīcijas, kas tur bijušas, un ieguvējs ir viss novads,” piebilda Priedols.

Taujāts par novada lielākajām problēmām, Priedols sacīja: “Vienmēr šķiet, ka naudas un iespēju to piesaistīt ir par maz. Ar apbrīnu šorīt, braucot uz Liepāju, skatījos, cik vērienīgi ceļa remonti šeit notiek. Programmas finansējuma piesaistei lielajām pašvaldībām un mazajām valstī atšķiras.” Viņš gan uzreiz piebilda, ka Grobiņas novadā notiek tas pats, kas Liepājā, “tikai mums tā naudiņa nolikta vienu plauktu zemāk un ir mazāka”.

Grobiņas novadā ir vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, bet tā platība ir 490,2 kvadrātkilometri.

LETA