Ar fotostāstu par priekulniekiem un leģendu par pretstatos radīto cilvēku, kas nes līdzi gan prieka kuli, gan bēdu maisu, sestdien sākās Priekules pilsētas jubilejas svinības. Apritējuši 90 gadi, kopš tai piešķirtas pilsētas tiesības. Kultūras nama zālē bija pulcējušies cilvēki, kuri ar savu darbu, attieksmi un mīlestību dara pilsētu skaistāku un bagātāku, patīkamu pašiem un viesiem. Vakara kulminācija bija goda priekulnieka apbalvošana. Titulu šogad saņēma Priekules bibliotēkas vadītāja, Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļas vadītāja Zenta Svara.

Ja skatās Latvijas vēsturē, tad 90 gadi tāds nieciņš vien ir. Ja mēra cilvēka mūžā, tas ir ļoti cienīgi un ievērojami, atzina Priekules novada pašvaldības vadītāja Vija Jablonska. “Senos laikos dzimtas sanāca kopā un svinēja svētkus. Es tagad jūtos kā senos laikos un visus jūs uztveru kā lielu, skaistu un brīnišķīgu ģimeni. Mūsu senči nelietoja vārdu “svētki”, viņi teica – godāt. Mēs esam sanākuši godāt savus ļaudis un savu pilsētu,” teica domes priekšsēdētāja.

Sveikt novada centrā esošo pilsētu bija atbraukuši daži pagastu pārvalžu vadītāji. Bunkas pārvaldniece Patricija Andersone minēja, ka novads ir kā puķe ar piecām ziedlapām: “Vidū ir sirsniņa – Priekule. Mēs, pagasti, kuplinām šo puķi. Tikai izdomājiet, lūdzu, šeit kādu vietu, kur mums kafiju padzert un siltu bulciņu apēst, kad mēs braucam šurp dziedāt, sportot vai atpūsties.” Gramzdas pagasta pārvaldnieks Dzintars Kudums pasniedza V. Jablonskai palmu. Viņš novēlēja, tuvojoties globālajai sasilšanai, to kopt, līdz varēs iestādīt pilsētā. Zāli pāršalca smiekli, kad priekšā iznāca nākamais apsveicējs. Jo Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons arī bija atvedis dāvanā palmu. Priekuli jubilejā sveica arī Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Genadijs Jefimovs un Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece, kas teica, ka prieka vārds pilsētai jau nosaukumā iekodēts.

Pirms novada goda rakstu pasniegšanas tika nosaukti visi, kas augstāko apbalvojumu “Goda priekulnieks” saņēmuši iepriekšējos desmit gadus. Šogad goda rakstu saņēma desmit priekulnieces, galvenokārt pedagoģes un veselības aprūpes jomas darbinieces. Garās sveicēju rindas, kas nesatilpa zālē, un ziedu kalni, ko nevarēja noturēt rokās, liecināja, ka šie cilvēki saņem visas pilsētas pateicību un novērtējumu par paveikto.

Svarīgākais brīdis svētku vakarā bija goda priekulnieka sumināšana. Nelielā videosižetā par Zentu Svaru viņas ģimene un kolēģi atklāja, ka Zenta “neraud, neguļ un strādā”. Viņai ir talants darboties ar bērniem, piemīt izturība, miers un paļāvība uz Dievu. Laba, sirsnīga un stingra skolotāja, taču pati spējot būt kā bērns. Priekulnieki atzīst, ka Z. Svara spēj būt visur un padarīt visu, pat “atrod diennaktī 32. stundu”. Klātesošie godināja savu goda priekulnieku ar visilgākajiem aplausiem un kājās stāvot. “Filmā pietrūka, ka Zenta Svara ir Priekules nacionālais dārgums. Viņa ir dārgakmens, kas nebeidz pārsteigt un mūs ļoti bagātina,” teica novada kultūras dzīves vadītājs Gundars Venens. Z. Svara parakstījās Goda priekulnieku grāmatā, kā arī ierakstīja Tautas saimes grāmatā savu novēlējumu Latvijai simtgadē.

“Jūs visi man tik mīļi esat,” teica goda priekulniece. “Vislielākais paldies manai māmulītei, kas rādīja, ko cilvēks var izdarīt, kaut arī viņam nekā daudz nav. Un maniem bērniem, un Jānim, kas piecieš manu iešanu un skriešanu.” Taču Z. Svara piekrita tam, ko videosižetā teica viņas meita – ka labprāt būtu pamukusi no šīs sveikšanas, jo jūtas ļoti uztraukusies.

Svētku koncertā uzstājās amatiermākslas kolektīvi – deju kolektīvs “Duvzare”, sieviešu koris, bērnu deju studija “Ķiņķēziņi”, senioru vokālais ansamblis “Zilais lakatiņš”, Eiropas deju grupa “Valceris” un pavisam nesen nodibinātā bērnu popgrupa “Pipari”. Vakarā priekulniekus priecēja svētku uguņošana un balle ar grupu “Apvedceļš”. Pilsētas jubilejas svinību izskaņā 3. martā notiks bērnu un jauniešu koncerts “Tev, mana pilsēta!”.

54Skatīt galeriju