Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta vadītāja vietniece Veronika Jurča, kas bija ieradusies uz tikšanos ar topošā Priekules novada pašvaldību darbiniekiem un deputātiem, nevarēja dot skaidru atbildi uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar rajona funkciju pārdali pēc novadu izveides. Un tomēr pašvaldības noskaņojušās kopīgi uzsvērt savas vajadzības un aizstāvēt savas intereses.

Modelis top diskusijās

Jau rakstīts, ka Priekules pilsēta, Priekules, Virgas, Gramzdas, Bunkas un Kalētu pagasts pieņēma lēmumu par Priekules novada izveidi, paredzot, ka tas darbu sāks pēc 2009.gada vēlēšanām. Drīz vien pēc tam pašvaldības pieteicās uz valsts atbalstu novada darbības projekta izstrādei un saņēma 7 tūkstošus latu, lai varētu sākt izpēti un jaunā novada modeļa izstrādi.

Priekules domes priekšsēdētāja Vija Jablonska pastāstīja, ka pašvaldību vadītāji vispirms apbraukājuši visu novada teritoriju, lai zinātu, kā dzīvē izskatās katra vieta, par kuru gatavojas pieņemt lēmumus. Pēc tam notikušas diskusijas par novada struktūru un darbības modeli, un piektdien Priekules Kultūras namā Bunkas pagasta projektu attīstības speciāliste Daina Fomina prezentēja šo diskusiju rezultātu, gan ar piebildi, ka tas vēl ir tikai darba variants.

Priekules novadā, kura 523 kvadrātkilometru lielajā teritorijā dzīvos un strādās nepilni 7 tūkstoši iedzīvotāju, ievēlēs 11 deputātus. Daudz darbu tiks uzticēts izpilddirekcijai, paredzēts izveidot četrus pakalpojumu centrus – Bunkā, Gramzdā, Kalētos un Paplakā, kā arī vairākus pakalpojumu punktus Krotē, Purmsātos, Aizvīķos, Tadaiķos un Virgā. Jaunajā novadā būs viena Bāriņtiesa, Būvvalde, Attīstības, Finanšu, Izglītības, Kultūras un Dzimtsarakstu nodaļa, tāpat vienota kanceleja un komunālā saimniecība. “Novada struktūras pilnveidošana notiks pakāpeniski,” stāstot par jauno modeli, piebilst D.Fomina. Viņa norāda arī uz daudziem Priekules novada vājajiem punktiem – nepievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, sliktajiem ceļiem, novecojušu dzīvojamo fondu un infrastruktūras objektiem, kā arī jau tagad izteiktu nomaļu efektu.

Zālē sanākušie pret to neko nevarēja iebilst, un vispār kopumā auditorijā valdošais klusums apliecināja, ka pašvaldību darbinieki savos pagastos ir apsprieduši novada nākotni.

Slimnīca jāsaglabā

RAPLM pārstāve uz tikšanos bija uzaicināta atbildēt uz jautājumiem, kā paredzēts pārdalīt rajona funkcijas pēc to likvidēšanas un līdz ar jauno novadu izveidi. “Mūs īpaši interesēja Purmsātu Speciālā internātpamatskola, Priekules slimnīca un Aizvīķu pansionāts,” paskaidroja V.Jablonska. V.Jurča atzina, ka neskaidrību sakarā ar rajonu likvidāciju vēl esot ļoti daudz, tomēr uzsvēra, ka valsts neatteiksies no rūpēm par speciālajām skolām un pansionātiem, tātad pēc rajonu likvidācijas tikai mainīsies finanšu plūsma. Tomēr par daudziem citiem jautājumiem diskusijas vēl tikai sākušās.

Pēc tikšanās V.Jurča vēl tika uzaicināta nelielā ekskursijā pa Priekules slimnīcu. “Diemžēl daudzi Rīgas ierēdņi domā, ka mums te vēl ir sausās tualetes, tāpēc nesaprot, kāpēc cīnāmies par slimnīcas saglabāšanu,” sacīja V.Jablonska. Viņa pastāstīja, ka Priekules novada pašvaldības uzskata – labāka par pievienošanu Liepājas Reģionālajai slimnīcai, kas gan vēl tiks apspriesta, būtu lokālās slimnīcas statusa panākšana. “Tas nozīmē, ka mums vajadzētu apzināt pašvaldības, kas šajā jautājumā vēl ir ieinteresētas, un aktīvi jādarbojas, aizstāvot savu ideju un pretendējot uz kapitāldaļu pārņemšanu no Rajona padomes, kad tā tiks likvidēta,” sacīja Priekules domes priekšsēdētāja. V.Jurča atzina, ka Priekules slimnīcā paveikts ļoti daudz un tā noteikti būtu ļoti laba lokālā slimnīca, tāpēc pašvaldībām ir vērts cīkstēties ar bēdīgi slaveno masterplānu.

Novads jau darbojas

Priekules Kultūras nama vadītāja Inguna Zēģelniece pastāstīja, ka novada izveidošana atsevišķās nozarēs jau notikusi. Piemēram, kultūras nozarē sadarbība starp pagastiem tiek īstenota jau gadiem. “Arī tagad pie mums Virgas sievas brauc uz Eiropas deju pulciņa mēģinājumiem, tāpat pagastu cilvēki dzied mūsu korī. Tā ka, kamēr tur zīmē shēmas, mums novads jau darbojas,” viņa norādīja.

Izstrādājot novada struktūru un domājot par tā darbības modeli pēc izveidošanas, vēl vairākas nedēļas ilgs sabiedriskā apspriešana. Tās laikā ikviens iedzīvotājs pašvaldībās, bibliotēkās, kā arī Priekules pilsētas mājaslapā varēs iepazīties ar pašlaik izstrādāto novada modeli un izteikt domas par to.

Plāna izstrādātāji jau ņems vērā tās bažas par Sociālās nodaļas darbu novadā, ko sanāksmē izteica Gramzdas Pagasta padomes darbinieki.

Pašvaldības arī vienojušās, ka nozaru pārstāvji un finansisti nākamā gada laikā sāks detalizētāk izstrādāt novada darbības modeli, lai pēc nākamajām vēlēšanām varētu aktīvi sākt darbu jaunajos apstākļos.

Bet pašvaldību vadītāji tikmēr iecerējuši draudzīgā pulciņā doties pie satiksmes ministra Aināra Šlesera, lai, aizstāvot jaunā novada prioritātes, pārrunātu satiksmes organizācijas un ceļu rekonstrukcijas aktuālās problēmas. “Tas, ka būsim visi kopā, cerams, parādīs mūsu nostājas nopietnību un liks ieklausīties,” norādīja V.Jablonska.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Topošā Priekules novada administrācijas darbinieki aktīvi pētīja novada struktūru, lai atrastu savu vietu tajā.