Ik dienu Liepājas Reģionālā slimnīca jau vairāku nedēļu garumā ziņo par to, cik speciālistu ir spiesti būt prombūtnē un nevar pildīt darba pienākumus, jo saslimuši ar Covid-19 vai bijuši inficēto kontaktpersonas.

Šobrīd prombūtnē ir ap 70 darbiniekiem, taču bija periods, kad kovidskarto skaits tuvojās simtam.

Taču arī novados ir veselības un sociālās aprūpes iestādes, kur diendienā pacientiem vai klientiem jānodrošina atbilstoša ārstēšana vai aprūpe.

Valsts sociālās aprūpes centra ”Kurzeme” filiālēs šobrīd kovida dēļ prombūtnē ir 12 darbinieki. ”Visās filiālēs kopā strādā nepilni 600 darbinieki. Jāteic, paldies Dievam, ka šim kovida paveidam ir vieglāka forma – slimošana nav tik ilga un smaga,” norāda VSAC ”Kurzeme” vadītājs Visvaldis Gūtmanis, norādot, ka darbinieki visbiežāk saslimst, jo slimību viņiem atnes bērni no skolas vai bērnudārziem.

”Jāteic tā, ka kopumā vispār slimības lapu ir diezgan daudz, bet tas nav ar kovidu saistīts. Es to vairāk saistu ar iepriekšējo divu gadu sekām – ir daudz ielaistu slimību,” viņš pauž.

”Pirms gada jau situācija bija cita – slimoja daudz vairāk un ilgāk gan darbinieki, gan klienti,” viņš salīdzina. Liela nozīme ir tam, ka katrā iestādē ir krīzes vadības darba grupa, kura izstrādā rīcības scenārijus, izvērtējot epidemioloģisko situāciju. ”Trakākais ir pāri, ceram, ka par kovidu varēsim aizmirst,” viņš uzsver.

Kazdangas pagastā esošā pansionāta ”Rokaiži”, kur pērn bija milzīgi augsta saslimstība, vadītāja Edīte Lasmane atzīst, ka šis kovida vilnis ar savām izpausmēm esot labāks, jo vieglāks. ”Aprūpētājas, citi darbinieki arī slimoja. Taču situāciju šoreiz varējām veiksmīgāk kontrolēt,” viņa vērtē.

”Slimot jau slimo arī tagad, bet precīzu skaitu nevaru pateikt, cik kovida dēļ ir prombūtnē, jo tagad tas sakrita arī ar laiku, kad darbinieki sāk izņemt atvaļinājumus. Viens saslimst, atgriežas un aiziet atkal. Tagad sēžu pie grafika un skatos, kā darīt,” pastāsta E. Lasmane.

”Ir bijušas situācijas, kad viens darbinieks nostrādā diennakti un vēl, jo vienkārši nav variantu. Darbinieki situācijai pieiet ar sapratni, viens otram izlīdz,” viņa priecājas.

Priekules slimnīcas galvenā ārste T. Ešenvalde arī uzsver, ka trakākais kovida periods ir pāri. ”Februāris bija grūtāks mēnesis. Slimoja gan ārsti, gan medmāsas, gan aprūpētājas. Taču visi nesaslima uzreiz, bet pa kārtām,” viņa norāda.

Saspringtāka situācija bija izveidojusies Ilglaicīgās sociālās aprūpes nodaļā. Taču nav bijis tik, cik pirms gada, kad Covid-19 uzliesmojuma laikā slimnīca meklēja papildu palīgus darbam nodaļā. ”Tagad šis kovida paveids ir vieglāks, taču cilvēki slimo ne vien tās septiņas dienas, bet arī ilgāk, taču nebija gadījumu, ka kāds kovida dēļ būtu slimnīcā. Uz darbinieku slimošanas laiku varianti un risinājumi ir jāmeklē, un tos arī izdodas atrast,” viņa norāda.