liepajniekiem.lv
Uz tikšanos skolā pamudināja Izglītības un sporta komitejā skatītais, bet nepieņemtais lēmumprojekts par Priekules vidusskolas reorganizēšanu – pārveidošanu par pamatskolu.
Nav saziņas iestādes iekšienē
Pārvaldes vadītāja Ginta Kampare paskaidro, ka ekonomiskā situācija valstī spiež pašvaldības sakārtot skolu tīklu.
“Protams, arī mūsu pašvaldībā ne visas skolas atbilst kvantitatīvajiem kritērijiem. Tā kā lielāko uzmanību valdība pievērš vidusskolas posmam, arī mēs novadā, izskatot pašreizējo skolu tīklu,
secinājām, ka mazākais skolēnu skaits vidusskolas posmā ir Priekules vidusskolai.
Tāpēc sagatavojām lēmumprojektu par tās reorganizāciju,” stāsta G. Kampare.
Vienlaikus ar lēmumprojektu bijis nodoms uzsākt diskusiju ar skolēnu vecākiem, skolotājiem, skolas vadību par to, kādai būt Priekules skolai nākotnē, kas ir tās vājās un stiprās puses.
Sapulce Priekules vidusskolā G. Kamparei patika, jo īstenojās mērķis uzsākt diskusiju. Kurp skola iet un kāda tā būs, var izlemt lielākoties skolēnu vecāki, taču jāiesaista arī pedagogi un vadība, jāņem vērā jauniešu viedoklis.
Tāpēc pārvalde vēl organizēs atsevišķas sarunas – ar vecāku padomi, ar pedagogiem, arī skolas vadību.
“Tā pamazām sapratīsim situāciju, lai pieņemtu nesasteigtu lēmumu.
Katrā ziņā pašmērķis nav ko slēgt, bet lai Priekulē būtu stipra skola, vienalga kādā pakāpē.
Šobrīd svarīgākais, ka esam sākuši runāt par problēmu, kas ir dziļāka par skolēnu skaitu; tās ir tikai sekas. Ļoti ceru uz tiešām, konstruktīvām sarunām par to, kas mums jādara. Pats svarīgākais, lai skolā bērni justos labi,” turpina Ginta Kampare.
Jautāta, kas būtu jādara, viņa atbild, ka vispirms jāsakārto saziņa skolas iekšienē. Nav labas savstarpējās sadarbības starp vecākiem, skolotājiem un skolas vadību. Taču šīs trīs grupas ir noteicošās skolas darbībā.
“Sāksim ar tām, izrunāsim ar katru atsevišķi un tālāk skatīsimies, ko varam darīt. Ceru, ka arī nonāksim pie laba rezultāta,” kāds tas būs, Izglītības pārvaldes vadītāja šodien neprognozē.
Skolas padome sola atbalstu
Skolēna mamma un Skolas padomes priekšsēdētāja Līga Svara priecātos, ka vidusskolas posms pastāvētu, jo tas ietekmē visu pilsētu.
No otras puses, viņa apzinās, ka Priekulē bērnu tik daudz, lai pietiktu, kas mācās.
“Lielākā daļa Skolas padomes šogad jauna, un sapratām, ka problēma nav tikusi celta gaismā,” viņa ar to domā skolēnu piesaistīšanu, darbu ar topošajiem vidusskolēniem. Ne tik daudz svarīga ir reklamēšana, cik skolas gaisotnes uzlabošana.
Līga uzskata, ka izglītības iestādē ne tikai jāuzsver mācības, bet arī jārada iespējas atpūsties:
“Ne vienmēr spiediens uz to, ka jāmācās, dod rezultātu. Ir papildu apstākļi, kas veicina vēlmi skolā atrasties.”
Līga uzskata, ka jāizrunā un jārisina arī problēma, ko uzrādījusi skolēnu un viņu vecāku anketēšana. Viņi jūt spriedzi skolotāju vidū.
Vai tikšanās pārliecināja par pašvaldības gatavību palīdzēt risināt Priekules skolas problēmas?
“To deķi mēs velkam katrs uz savu pusi, tas ir tikai loģiski. Taču man prieks, ka ieradās gan deputāti, gan Izglītības pārvaldes vadītāja. Neko jau nenolēmām, bija tikai tikšanās, lai izrunātu sākuma jautājumus,” tāda Līgas atbilde.
Skolas padomes priekšsēdētājas vietnieks Kristers Andersons arī neļaujas emocijām, jo skolu tīklā “viss atkarīgs no vispārējās situācijas valstī. To arī domes deputāti izteica, ka lielā mērā lomu spēlē tas, ko nosaka valdība un Izglītības un zinātnes ministrija, kā piešķir mērķdotāciju skolotāju algām.
To nevar zināt, vai valsts līmenī neveiks vēl kādas korekcijas, kuru rezultātā būs jāskatās vēl citādāk uz izglītības modeli un pārējo ar skolām saistīto.”
Katrai skolai ir sava odziņa. Priekules vidusskolā uzbūvēta spēcīga infrastruktūra, it īpaši sporta jomā. Tās uzturēšanas izdevumi nemainīsies, aizverot vidusskolas posmu, spriež K. Andersons.
Pēc viņa domām, izglītība nav tā joma, uz ko būtu ļoti jāekonomē.
Par sapulci ar deputātiem saka: iezīmējušies vājie posmi skolas darbībā. Un arī min sadarbības trūkumu citam ar citu – vecākiem, skolas vadībai, skolas padomei, pašvaldībai.
“Sadarbību centīsimies uzlabot un meklēt risinājumu. Tas tik un tā vajadzīgs. Arī tad, ja vidusskola pārtaps par pamatskolu, tās darbībā iesaistītajām pusēm jāsastrādājas,” Kristers Andersons pārliecināts.
Portāls vēlējās uzzināt skolas direktores Sandras Grosbergas viedokli, taču viņu sazvanīt neizdevās. Ar trešās personas starpniecību direktore mums nodeva ziņu, ka nevēlas sniegt komentāru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.