“Kad sapņi piepildās” – tā šogad nosauktas Priekules pilsētas 92. dzimšanas dienas svinības. Aicinājumi uzdrīkstēties sapņot un piepildīt iecerēto bieži skanēja svētku sarīkojumā sestdien, 8. februārī. Priekulnieki stāvēja garās rindās, lai ar ziediem apsveiktu pašvaldības apbalvojumus saņēmušos novadniekus.

Ieliekot sirdi un dvēseli

Jau otro gadu pasākuma rīkotājas, Priekules kultūras nama vadītājas Rigonda Džeriņa un Liena Braže, mikrofonus un scenāriju atdeva pašiem priekulniekiem. Šoreiz tie bija Sallija Kadaģe un Juris Džeriņš. Abi dzimuši, auguši un skolojušies Priekulē, pēc tam dzīves ceļi viņus aizveduši tālāk pasaulē. “Šī ir mana pirmā lielā skatuve, kur sāku dziedāt solo dziesmas un iepazinu pieredzi, kā tas ir, kad prožektori spīd acīs,” teica Sallija. Viņa tagad Anglijā māca latviešu bērniem dziedāt un vienlaikus iedvesmo mīlestībai pret dzimteni Latviju. Juris ir atgriezies Priekulē un kļuvis par pirtnieku. “Šie ir cilvēki, kuri izvēlējušies nodilt, nevis sarūsēt,” viņš teica par godprātīgajiem ļaudīm, kas devuši lielu ieguldījumu savai pilsētai un novadam.

“Priekule ir pilsēta ar leģendārā Ikara varēšanu būt drosmīgiem ideju realizēšanā,” apsveikuma runā atzina Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Pozitīvās pārvērtības pilsēta ir redzamas visur, un tās, ieliekot sirdi un dvēseli, rada priekulnieki.

Par ikdienas darbu, par personīgo ieguldījumu, darot daudz vairāk, nekā prasa pienākumi, par ieguldījumu sabiedrības labā daudz atzinīgu vārdu un ziedu klēpjus saņēma skolotāji, veselības, sociālās, komunālās un citu jomu darbinieki. Lai Priekule kļūtu vēl skaistāka, novada pagastu pārvalžu vadītāji uzdāvināja pilsētai rododendru, kas uzziedēs jau šajā pavasarī.

Lielu prieku klausītājiem sagādāja grupa “Baritoni” ar populārām dziesmām, kurām puiši aicināja klātesošos dziedāt līdzi.

Cilvēks-orķestris

Vakara kulminācija bija goda priekulnieku sveikšana. Pašvaldības augstāko apbalvojumu saņēma lauksaimnieki Irēna un Petrs Indrieki un mūzikas pedagoģe Anita Zviedre. Indrieku pāris saimniecību dibinājis jau 90. gados, SIA “Ruģi” Priekules pagastā audzē labību un saimnieko graudu kaltē Kalētos. Viņi ir novada sakoptības konkursu laureāti, atbalstījuši izglītības un kultūras projektus Priekulē.

“Anita, kas visu var!” – bērnu Intas un Andra sagatavotajā prezentācijā par māmiņu bija fotogrāfijās un pašu sacerētos pantos iekļauts stāsts par A. Zviedres daudzajiem talantiem. Priekules mūzikas un mākslas skolā viņa ir cilvēks-orķestris, jo mācījusi spēlēt gan akordeonu, gan dažādus pūšamos instrumentus. Tur aizvadīti 40 darba gadi, skolu absolvējuši vairāk nekā 30 viņas audzēkņi. Vadīts mežragu kvartets un pūtēju orķestris. Valsts konkursu laureāts Reinis Isakovs veltīja savai akordeona skolotājai muzikālu apsveikumu.

A. Zviedre, apcerot to, ka “Anita var visu!”, teica, – brīžiem domājot, kāpēc tā ir, ka cilvēkam zvaigznes sakrīt vienā vietā. “Šī ir mana vienīgā pilsēta. Pat sapņos es dažkārt staigāju un noglāstu ar mīļu skatu katru mazo ieliņu, kas man ir ļoti dārgas. Bērnībā ejot uz skolu, es sarunājos ar kokiem, lai ceļš man būtu interesants un piepildīts. Maza meitene būdama, gāju garām baznīcas drupu kaudzei un domāju, kāpēc tur ir drupas?” pastāstīja skolotāja.

Priekulei veltītais mūžs viņai radījis prieku, kas summējies ar ļoti lielu pazemīgu pacietību. A. Zviedre pieminēja savu skolas direktoru Elmāru Bahu, kurš viņai mācījis mūziku. “Bija jāraksta notis, man gribējās to darīt glīti un eleganti, nevarēju tik daudz uzrakstīt. Skolotājs teica – zini, tu visu mūžu notis rakstīsi! Cik pravietiski bija tie vārdi! Zinu, ka mūzika man ļāva iekšēji garīgi nobriest. Tā ne tikai emocionāli uzlādē, bet atrod arī augstākās debesis Viss, kas bijis, ir piepildīts caur lūgšanu, arī sapņi,” teica goda priekulniece. Viņa novēlēja priekulniekiem būt pateicīgiem par visu, tā gūstot līdzsvaru un harmoniju.

Darbs kā hobijs

Irēna Indrieka, saņemot apbalvojumu, atklāja, ka šis gads iesācies ļoti interesanti: “Janvārī manai meitai piedzima dvīnītes. Tagad šis apbalvojums, kas paliks atmiņā uz visiem laikiem. Martā manai mammīte būs jubileja, 90 gadu. Man tā lielā darbošanās laikam no mammītes ir nākusi, jo katram bērnam savs mazais darbs bija jāpadara.”

Kā laukos kļūt tik lieliem un stipriem? “Ļoti ilgi un cītīgi jāstrādā,” Petram Indriekam atbilde uzreiz bija zināma. Ja darbs esot kā hobijs, tad viss arī labi izdodas. “Ir kritumi un pacēlumi, ir prieks un bēdas, kā jau visur,” viņš teica.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā, ar graudkopību sākuši 1996. gadā. Nu jau esot atspērušies, atzina I. Indrieka, bet pirmie gadi bijuši ļoti grūti. Toreiz licies, ka tik daudz zinot, taču abi joprojām braucot uz mācībām un semināriem. Kalte, ko paņēmuši nomā 1997. gadā, ir Irēnas pārziņā, viņa apguvusi visu, kas tur darāms. “Es nedrīkstu jaukties iekšā,” nosmējās Petrs. Pirmo ražu triecientempā nācies iekraut vagonos, trīs dienās uzkrāvuši 11 vagonus. Tas bijis pēdējais gads pirms Priekules dzelzceļa līnijas slēgšanas. “Man Pēteris ir stiprs bīdītājs uz priekšu,” teica Irēna. Abi atzīmēja, ka liela loma esot visai komandai, kurā daudzi jau strādājot plecu plecā divdesmit gadus. “Darbus nešķirojam, un es nestaigāju, tēlodams priekšnieku,” teica P. Indrieks, “man patīk šis darbs.”

Pēterim darbs numur viens esot laika prognozes skatīšanās, novērojusi Irēna. “Ja graudi nobrieduši un jākuļ, tad ir jākuļ, jūlijā un augustā nav ne sestdienas, ne svētdienas.” P. Indrieks pastāstīja, ka tā neesot, ka dzīvē tikai darbs vien, arī pasauli esot izbraukājuši.

Priekules 92. dzimšanas dienā apbalvotie

Goda priekulnieki:
Irēna un Petrs Indrieki, Anita Zviedre.

Piešķirts Goda raksts
Anita Gunta Kuduma, Agita Zuļģe, Ārija Ansone, Inese Krūza, Dace Gailīte, Ļuba Ostele, Inese Spēka, Līga Biļinska-Rubeze, Aigars Legzdiņš, Vizma Garkalne, Dzintra Sokolovska, Edvīns Rūja, Ivars Vismanis, Ausma Kauše.

Piešķirts Atzinības raksts
Regīna Mickus, Tatjana Pļaviņa, Inita Kraukle, Danuta Martirosjana.

Avots: Priekules novada dome

42Skatīt galeriju