“Drīzāk sliktu savstarpējo attiecību problēma, nevis likuma pārkāpums,” tā speciālisti komentē Nīcas Pagasta padomes un nīcenieka Egmara Žvagina strīdu. Kamēr pašvaldība pārmetumus noraida, zemes īpašnieks lūdz atlīdzināt viņam radītos zaudējumus 6140 latu apmērā. E.Žvagins ieradās ar veselu kaudzi iesniegumu un citu dokumentu, kas savākti, lai iesniegtu prasību par zaudējumu atlīdzinājumu. Savas tiesības uz kompensāciju zemes īpašnieks izskaidro ar vairākiem faktiem, starp kuriem ir arī atbildes nesniegšana uz kādu iesniegumu, kas liegusi noskaidrot, vai caur E.Žvagina īpašumu “Kurši” tiek plānots koplietošanas ceļš, un tas savukārt kavējis iecerētās līgumsabiedrības izveidošanu.

Tieši šī kavēšanās arī radījusi īpašniekam zaudējumus, kas viņaprāt mērāmi vairāku tūkstošu latu apmērā. Otrs aspekts, uz kuru uzmanību vērsa E.Žvagins, ir tāds, ka Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis varētu būt ieinteresēts pagasta teritoriālās plānošanas dokumenta aprakstošās daļas slēpšanā no īpašnieka, kas grasās ar pagastu tiesāties. E.Žvagins norāda uz to, ka sākot no 21.augusta vairāku dienu garumā viņam nav bijusi iespēja ne Nīcas bibliotēkā, ne pie Nīcas Pagasta padomes sekretāres iepazīties ar plāna aprakstošo daļu, kurai pēc likuma būtu jābūt publiski pieejamai ikvienam interesentam.

Formāli – viss kārtībā

Liepājas rajona prokuratūrā noskaidrojām, ka E.Žvagins saņēmis atbildes uz visiem saviem iesniegumiem un nekādas procesuālas darbības par viņa izteiktajām sūdzībām nav uzsāktas. Arī Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis norādīja, ka pašvaldība ievērojusi likuma normas attiecībā pret E.Žvagina sūdzību par plāna nepieejamību. “Formāli teritorijas plānojumam jābūt pieejamam ikvienam interesentam sabiedriskās apspriešanas laikā, ko plāna tapšanas gaitā īpaši izsludina. Starpposmos tas ir darba dokuments, ar kuru tiek strādāts – veikti labojumi, saskaņojumi utt.,” skaidro A.Petermanis. Viņš norāda, ka pašvaldība, izprotot iedzīvotāju interesi, plāna vizuālo materiālu – kartes – izlikusi visiem pieejamā vietā un parasti neņem to nost līdz ar sabiedriskās apspriešanas beigām, tāpat arī ar plāna aprakstošo daļu parasti ir iespējams iepazīties bibliotēkā. Un iemesls, kādēļ augusta nogalē tas nav izdevies E.Žvaginam, esot nevis plāna slēpšana tieši no viņa, bet gan fakts, ka tobrīd plāns atradies pie plānotājiem Rīgā juridisko terminu precizēšanai tekstā.

Grib kontrolēt plāna izmantošanu

A.Petermanis noliedz, ka plāns ticis slēpts un nav bijis pieejams kādu citu iemeslu dēļ, taču atzīst, ka pašvaldība vēlas kontrolēt plānā iekļautās informācijas izmantošanu, tāpēc izlasīt plāna aprakstošo daļu var ikviens, kamēr ziņas par plāna saturu tiek sniegtas tikai pēc zemju īpašnieku pieprasījuma pašvaldības izziņu veidā. “Šobrīd Nīcas Pagasta padomes deputāti pieņēmuši lēmumu par plāna pirmās redakcijas nosūtīšanu iestādēm atzinumu saņemšanai, pamazām šie atzinumi no institūcijām tiek saņemti, vēlāk izvērtēsim iebildumus un lemsim, cik būtiski tie ir,” sacīja A.Petermanis. Ja nebūs vajadzīga vēl viena sabiedriskā apspriešana, plānu pieņems galīgā redakcijā un tad nosūtīs ministrijām apstiprināšanai, lai beigās dokumentu pieņemtu kā pašvaldības saistošos noteikumus. Tieši tad un tikai tad plānam būs juridisks spēks.

Kamēr šī procedūra nav izieta, pašvaldība privātīpašniekiem izsniegtajās izziņās norāda konkrēto īpašumu plānotos izmantošanas mērķus, piebilstot, ka plāns vēl nav stājies spēkā. Jautāts, kur tad šāds skaidrojums par dokumentu, kuram vēl nav juridiska spēka, ir derīgs, A.Petermanis norāda, ka parasti zemju īpašnieki to pieprasa personīgai informācijai vai pirms paredzētajiem zemes pārdošanas darījumiem. Kā liecina dokumenti, E.Žvaginam, piemēram, atbildēts, ka viņa īpašumā “Kurši” plānotais zemes izmantošanas mērķis ir “esošās savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija (ar minimālo zemes gabala platību 1 ha)”.

Jārēķinās ar privātīpašnieku prasībām

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā speciālisti skaidroja, ka teritorijas plānojums pēc būtības ir absolūti publisks dokuments, kas nemaz nevar tapt bez sabiedrības līdzdalības, tāpēc tas noteikti nebūtu slēpjams no uzņēmējiem, zemju īpašniekiem un citiem pagasta iedzīvotājiem.  Ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ilze Kjahjare uzsvēra: likums nosaka, ka plānam ir jābūt publiski pieejamam sabiedriskās apspriešanas laikā, tomēr arī pārējā laikā katram īpašniekam, kuru plāns skar, ir jābūt iespējai iepazīties ar to, kas teikts plānā, kādas ir izmaiņas pēc sabiedriskās apspriešanas, un tā tālāk. Protams, varot būt atsevišķi gadījumi, kad plāna tapšanas laikā nav iespējams plānu parādīt, bet tādā gadījumā par izstrādi atbildīgajam speciālistam ir jāatbild uz visiem zemes īpašnieku interesējošajiem jautājumiem. Ja cilvēkam liegts iepazīties ar plānu, tad tas ir reāls pamats pretenzijām.

Noskaidrojām, ka citās Liepājas rajona pašvaldībās ikviens interesents var piekļūt plāna aprakstošajai daļai, turklāt, piemēram, Durbes novadā bibliotēkā atrodas pat vairākas plāna darba versijas. “Visiem, kas plānu vēlas izmantot, gan jāapzinās – viens ir dokuments, bet pavisam kas cits – topošs plāns, kam vēl nav juridiska spēka. Iedzīvotāji ir jābrīdina, lai vēlāk nav vilšanās,” saka aptaujātie plānotāji. Viņi uzsver, ka šis gadījums Nīcas pagastā vairāk tomēr atgādina savstarpējo attiecību problēmu, principiālu viedokļu sadursmi starp pašvaldības vadītāju un E.Žvaginu.

A.Petermanis tikmēr pieļauj, ka pēc plānojuma pieņemšanas tiesu darbi ar atsevišķiem privātīpašniekiem vēl tikai sāksies, jo ir skaidrs, ka visi nekad nebūs apmierināti ar to, ko plāns ļauj vai neļauj darīt viņa īpašumā. “Ir zemes īpašnieki, kam ir skaidri, objektīvi un pietiekami pamatoti plāni attiecībā uz savu īpašumu, ir arī tādi, kas vēl nav izlēmuši, kā vēlas savu zemi izmantot. Bet dažiem mērķis ir pēc iespējas vairāk nopelnīt ar savu īpašumu, to pārdodot,” norāda priekšsēdētājs. Un pašvaldībai plāns jāveido, pēc iespējas ievērojot visu iedzīvotāju intereses, kas nemaz nav iespējams.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”